„ Kāds no mūsu daudzajiem lokiem..” Maijs

BeFunky-collage

Ķecerīga doma par to, ka dzīve ir viens no pazemes lokiem, iedzīvojās manī gan maija lasāmlaikā, gan zirgu (lasi – cilvēku) nodzīšanas tradīcijās. Nošauta vēl neesmu, un lasīšanas kāre arī nav mazinājusies, tikai stingrā gumijā nospriegoto dienu varētu paplest par kādām 5 stundām garāku. Bloga ierakstiem atvēlēt laiku sanāk arvien retāk, un svaigie iespaidi pēc tikko izlasītā iekonservējas. Tāpēc doma par instagram zaro arvien intensīvāk. To atstāšu vasarai…

Skaistais, siltais maija mēnesis durvis vasarai ver pavisam pelēks. Tā arī grāmatas mainīja savas nokrāsas un dziļumus.

Nav tā, ka es nesapratu, ko lasīšu, ķeroties klāt Tommi Kinnunena „Četru ceļu krustojumam”.

300x0_cetrucelukrustojums

Izdevējs: Zvaigzne ABC, no somu val. tulk. M. Grīnberga

Nojausma un slavinošās atsauksmes pastiprināja dedzīgumu, kas pamazām pārtapa neprognozējamā aizrautībā, reizē –  atsvešinātībā, neizmērojamā līdzi jušanā un pat gluži fiziskās sajūtās. Līdzīgi jutos, atceros, lasot H. Vasmu „Dinas grāmatu”, kad lasīšanas procesā drebinājos un salu, bet pārstāt lasīt bija grūti. Tas nepavisam nebija patīkami – sapņos redzēt asiņainu baltmaizi un pagrabu, bet tieši šie tēli vajāja mani pēc kādas vakara lasīšanas. Taču šī ir viena no neaizmirstamajām grāmatām. Romāna struktūra stāsta par kādas ģimenes paaudžu četriem pārstāvjiem. Katrs – sava laikmeta zīmogots. Katrs caur personiskajiem pārdzīvojumiem laužas līdzi Somijas vēsturiskajiem lūzuma punktiem. Tā ir gan pēctecīga, gan hronoloģiska, gan jaukta caurvija. Tēli ir cieši saistīti, un cits citu ietekmē neatgriezeniski. Bez žēlastības. Ar bezierunu maigumu. Pretrunu plosīti. Šķiet, neviens no viņiem nav baudījis brīvības vienkāršās garšas. Un tomēr ikviena izvēle un darbība nosaka ceļa maršrutu. Ceļš aizsākas 19. gadsimta beigās, un to drosmīgi iestaigā Marija, kas uzsāk vecmātes darbu nebūt ne atsaucīgā kāda ciemata vidē. Viņa ir izglītota un pašpietiekama. Vecmātei atļauts brīvi pārvietoties Somijas teritorijā, pat neesot laulātai, taču neizbēgamas ir profesijas galējās izvēles – viņa ir vidutājs starp dzīvību un nāvi, kas ierindo šo darbu pārcilvēciskajā kategorijā. Šādai profesijai ir nepieciešams milzu spēks. Tas vajadzīgs arī Marijas meitai Lahjai, kas, manuprāt, ir tēls kā vātīm apaudzis – kur piedur, tur sāp, kur paplēš, tur straumēm plūst. Un tomēr dzīva, devīga, mīloša un mīlestības alkstoša. Viņa cenšas īstenot sapņus – kļūst par fotogrāfi, veido ģimeni. Taču visur ir vātis. Onni, Lahjas vīrs, protams, ir laikmeta upuris. Rūpīgs un pacietīgs, gādīgs un neaizstājams viņš būvē milzīgu māju ģimenei, kas saskrējusi katra savā mājas paksī un baidās no cita skatu punkta. Kāds neredz patiesi, kāds izliekas neredzam, kāds redz, bet nerunā, kāds runā, īsti neredzējis.

Kliedzienam vietas pasaulē pietiek vienmēr..

Un vēsturiskie satricinājumi izvēles vieglākas nepadara. Cerīgāks ir Kārinas stāsts, tomēr tam ir nesama ļoti smaga pagātnes mugursoma. Un arī tas ceļā liek gurt. Onni pieredze ir citāda, tā neiegulstas tai piemērotajā vietā, jo negluda, nepareiza, taču viņš visasāk redz skaistumu dzīvē, kuru ir neiespējami dzīvot. Tā, lūk, klupieniem cēlieniem lasāma šī grāmata – tā pati ir kā nepabeigta māja, kurā caurumus lāpa lasītājs, un tas padara lasīšanu dzīvu un atdevīgu. Interesanti slāņi, zem kuriem gaiši un dedzīgi dzīvo gan grāmatas tēlu, gan lasītāja cerības. Fakti, kas man liek vēl vairāk novērtēt guvumus grāmatā: autors ir vīrietis (sieviešu psiholoģiskie portreti ir ļoti smalki…), un romāns ir autora debija (dziļš, spēcīgs un nobriedis darbs…).

Un tad es ķēros pie „Burbuļa”.

yIjrj9xV1-HX_400x600_2mRPEZPf.jpg

Izdevējs: Latvijas Mediji, no norvēģu val. tulk. M. Valpētere

Pusaudžu izvēles nosaka manu dzīves ritmu arī ikdienā, vismaz pagaidām, tādēļ labprāt izlasu ko tādu, kas atsauc atmiņā gan savu pieredzi, gan ļauj labāk izprast šo pīlēna vecumu.

Daži jautājumi ievadam:

kāpēc (es nezinu, tādēļ vaicāju) autores uzvārds no Siri Pettersen tulkojams kā Sīri Petešena?

„… viņai (autorei) patīk vārnas un metāls..” (citāts no 4. vāka). Ko?

Tā nu izburbuļoju cauri arī es. Stāstam par Kīni, kurai ļoti nepatīk skola, kaitina vecāki un kura visvairāk par visu vēlas bēgt no realitātes. Un viņai tas izdodas. Viņa nokļūst varendrošā, ērtā burbulī, kas piepilda vēlmes un pamazām rada ilgas pēc realitātes ārpus tā. Atcerēšos kaiju un orangutanu, ar kuru tika salīdzināti Kīnes vecāki. Viss pārējais… jā, es patiesi noticu tam, ka grāmatas galvenais vēstītājs ir pusaudzis un ka tā tīri labi varētu patikt pusaudžiem (tiem, kas tikko pārkāpuši bērna vecuma robežai un kas grāmatas lasa reti). Ļoti adekvāta, manuprāt, ir Bērnu žūrijas vecuma grupa – 11+. Grāmatu ieteikt visiem pusaudžu vecākiem gan neuzņemos, kaut gan varētu …– tiem, kas ar bērnu aprunājas reti un visai maz interesējas par vecumposma īpatnībām. Varbūt atradīsies kāds negaidīts atklājums…

Kīne un burbulis, protams, ir ļoti labi saprotama alegorija. Jebkuram burbuļa iemītniekam – gan jaunākam, gan vecākam. Un tā atbilst patiesībai. Morāle ilgi nav jāloba. Bēgšana ir izvēle, kas vienmēr rada skumjas, un labākais ieguvums ir pārtapšana dzīves gudrākā cilvēkā, bet tas notiek visai reti. Taču ļoti labi, ja šī pieredze tiek gūta 11+.

Meta Heiga „Iemesli dzīvot tālāk” joprojām ierindoju ļoti, ļoti labo un iesakāmo grāmatu sarakstā, tāpēc ar vislielāko prieku ķēros klāt „Piezīmēm par nervozu planētu”,

300x0_piezimes_par_nervozu_planetu_vaks

Izdevējs: Zvaigzne ABC, no angļu val.tulk. K. Tillberga

kas galu galā izrādījās manai garšai kā otrreiz sildīts ēdiens ar visai apnikušu garšu. Lai gan ikvienam, kas rūpējas par savu garīgo veselību un iegādājas šādu grāmatu, un novērtē to par ieteicamu citiem, ir tikai un vienīgi labi un veselīgi nolūki. Tas var iedvesmot.

Tātad grāmatā ir

gana atklātas pārdomas par to, kā autors izprot mūsdienu laikmeta ritmu un iespējas tajā izdzīvot;

viltīga kompozīcija – ir lappuses, kurā ir uzskaitīti jēdzieni, ir pašaurā laukumā uzradītas pārdomas un iekšējie monologi, ir ļoti daudz baltu laukumu;

ir citāti un atsauces, daudz interesantu faktu;

ir konkrētas nodaļas, kas šķiet izmocītas, lai turpinātu bestselleru izdošanas taku (manuprāt);

ir vērtīgas domas, kuras atzīmēju (bet tās ne vienmēr bija autora domas…)

Kā teicis Rejs Bredberijs „Dzīvi vajag skart, nevis nožņaugt.”

Lasīšana ir mīlestības izpausme. Tā ir svarīga tāpēc, ka dod mums vēl vienu apdzīvojamu dimensiju, intīmu telpu savstarpībai un domu dialogam.

Tas ir diezgan perversi, ka jaunieši skatās uz šiem sagrozītajiem īstenības atveidiem. (Aktrises Deizijas Ridlijas komentārs pēc aiziešanas no Instagram.)

 

Grāmata derētu kā īsais kurss tam, kurš piepeši ir attapies, ka ir sapinies problēmu jūklī, un kurš reti interesējas par to risināšanas iespējām vai neatrod tam laiku, un kurš nezina, ka 21. gadsimta ritms ir steidzīgs, nervozs un visai sarežģīti samērojams ar individuālu izpratni par to.

Grāmatu iesaku tikko svaigi jaunībā iesoļojušam cilvēkam, pilnam cerību, baiļu un apjukuma.

Par tēmu iesaku arī Tomasa Hillannsa Ēriksena „Mirkļa tirāniju”, izdotu pirms apmēram 15 gadiem, un citas autora grāramatas, un mājas lapu:

https://www.hyllanderiksen.net/home-1

Maijā izvēlējos lasīt arī ko sen vēlmju sarakstā ieliktu, atliktu un uz kādu laiku piemirstu. Ķēros klāt Ābrahama Vergēzes „Liktens dejai”

300x0_cover (1).jpg

Izdevējs: Zvaigzne ABC, no angļu val. tulk. A. Voitkāns

(ir taču „likteņa”, vai ne?)… Un izvēle bija patiešām laba. Lai, kā iepriekš minētajā citātā sacīts, pārceļotu citā dimensijā, novirzītu domas no satrauktā un ierastā ritma, lai ļautos vēsturiski un teritoriāli, un emocionāli vērienīgam ceļojumam kādu neticamā kārtā pasaulē nākušu, pakaušiem kopā saaugušu dvīņu pārtapšanā un pieaugšanā. Romāns vēsta par diviem – par Marionu un Šivu –, taču kopumā par daudziem – lasītājam ir iespēja iemīlēt Gošu un Hemu, nicināt doktoru Stounu vai Dženetu… Ir daudz morāles, principu, aizspriedumu, arī paša autora, starp citu, kas, jāsaka, man nekad nav paticis grāmatās, ir gadījies tās pat nolikt malā, kad jūtu pārāk tuvu autora klātbūtni. Taču Etiopijas 20. gadsimta vēsture mani interesēja ļoti, sarežģītais Indijas, Āfrikas un Amerikas savijums, medicīna – arī, tādēļ lasīju ātri, ar aizrautību, un šo sižetisko loku dēļ grāmatu varu ieteikt no sirds. Paši dvīņi – nevienu tā īsti neiemīlēju…, par daudz melodramatisma, taču ļoti jutu līdzi Gošam un Hemai. Samocīta šķita romāna noslēguma daļa, tāds neveikls lēciens, sasteigtas emocijas, atklāta autora manipulācija ar lasītāju. Tomēr grāmatu iesaku tiem, kas vēlas lasīt labu, biezu romānu, kas diezin vai pārsteigs nesagatavotu vai radīs negaidītu atmosfēru, taču atklās daudz, liks just līdzi un nogurt, un beigās sajusties kā pēc labi padarīta darba. Grāmata izceļ dzīves trausluma un iekšēja spēka līdzsvara nozīmi, jo tas ļauj izturēt un kādā nobriedušā brīdī pieskarties sapņiem.

Šobrīd ir maija beigas, un es, šķiet, lasu vislabākās šī mēneša grāmatas – Elizabetas Strautas „Oliviju Kiteridžu” pārlasu un vēl dalīšos iespaidos, kā arī Sofi Oksanenas „Attīrīšanos”, kas nu reiz ir grāmata, kas mani pārsteidz nesagatavotu. Vēl negaidīti kādā vakarā pieķēros un noteikti izlasīšu Slimani Leīlas „Kluso dziesmu” – biedējoša grāmata, balstīta uz reāliem notikumiem.

Lai saulaina maija maliņa!

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

5 comments

  1. Atbildot uz jautājumu par Sīri Petešenas vārda atveidojumu – tas tāpēc, ka norvēģiski to šādi izrunā. Saskaņā ar īpašvārdu atveides noteikumiem latviešu valodā īpašvārdi latviskojami tā, kā tos izrunā oriģinālvalodā – tur mums rodas arī visi Viktori Igo un pārējie, kas savus vārdus, latviski uzrakstītus, atpazītu ar ievērojamām grūtībām 😀

    Publicējis 1 person

  2. Paldies par skaidrojumu. Tomēr konkrētā uzvārda gadījumā tāds pamatojums mani nenomierina :)).

    Patīk

  3. Vienā blogā uzreiz divas grāmatas, kuras pats tagad lasu 🙂

    Publicējis 1 person

  4. Kuras? Gaidīšu viedokli…:)

    Patīk

  5. “Četru ceļu krustojums” un “Piezīmes par nervozu planētu” 😉

    Patīk

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: