Lorina Grofa “Gaisma un niknums” Un uzvarētājs ir…

Rīb pērkons. Un rīt es varēšu gulēt uz zemes. Tā cīnīšos ar pavasara nemieriem un atdošu zemei savu izdegumu.

Gaisma un niknums ir sinhroni. To rāda pati daba rībot un zibsnījot. Ir negaidīts troksnis un pēkšņa gaisma.

Lorinas Grofas „Gaisma un niknums”

300x0_gaismaunniknums_978-9934-0-7186-7

Zvaigzne ABC, no angļu val. tulk. M. Poļakova

 viens no galvenajiem varoņiem ir laulība, turklāt tāda, kas slēgta, pārim pavisam jaunam esot. Starp citu, tā ir citāda institūcija nekā tai līdzīgās. Īpaši tad, ja nebeidzas ar šķiršanos. Zinu pēc pieredzes, riņķi pirkstā uzmaucot vien nieka 19. Un tad nu sākas čūskas pieradināšana. Tā dejo un ir pilna negaidītu manevru, un dzīvo savu dabas noteikto dzīvi. Un to dancina divi. Katrs no savas puses.

„Gaisma un niknums” ir veidota divās daļās. Pirmajā, apjomīgākajā (bet tikai lappušu ziņā),  savu versiju par laulību stāsta Loto. Šis stāsts ir diezgan līdzīgs daudziem citiem. Ja piever acis uz visai samāksloto Lanselota jaunības atspoguļojumu (pēc ainas ar Dentonu Trašeru es ļoti cerēju, ka šādu autores paņēmienu radīt lasītājā satraukumu vairs nebūs; par laimi, to nebija daudz…), tad turpmākais ir saistošs apliecinājums daudzu iekšējiem pārdzīvojumiem pāra attiecībās. Tā ir cīņa pašam ar sevi, ar otru, pakļaušanās kā iz… un sa… dzīvošanas vienīgā iespēja. Savu ambīciju krāsošana. Nogurums, bēgšana… Loto ir vājš, un, iespējams, kāds viņā saskatīs daudz nepatīkama, bet es tik ļoti noticēju autores radītajam tēlam, ka nevienu brīdi pat prātā nenāca nosodīt vai nicināt viņa izvēles. Lai viņš ņem saujām to, kas, viņaprāt, ir pašsaprotams, lai viņš domā par Šekspīru, par dramaturģiju, par sievietēm. Lai viņš neredz. Lai viņš mīl tā, kā grib to pats. Turklāt gan Loto, gan Matilde patiesībā ir vismaz simtiem viņu.

..Loto iekšpusē izgaismojās līdz šim nezināma telpa. Lūk, atbilde uz visiem jautājumiem. Ir iespējams iziet no sevis, pārvērsties un kļūt par to, kas tu neesi..

..Visu šo laiku viņš bija nēsājis līdzi savu neglītumu ar tādu pārliecību, it kā tas būtu skaistums..

Viņš, visticamāk, bija vislabākā gultne, kurā plūst Matildei. Starp citu, grāmatā ir daudz ūdens – plūdums, virmojums, atvari, laika tecējums…

..Ūdens, viņš nolēma, tikai pa ūdeni var atgriezties pie Matildes. Viņš peldēs atpakaļ laikā..

Loto izklaidē, nedaudz saputro lasītāju, ievij kādu intrigu, bet Matildes stāsts mezglo visu ciet. Ļoti novērtēju, ka iekšējo monologu, attiecību sadursmju mozaīka arī ir galvenais fons abiem tēliem. Sižeta pavērsienu, protams, netrūkst, bet tie visi iet caur Loto un Matildes sirdi un prātu, gluži kā izsijāti kādā virtuves ierīcē. Sākotnējā forma ir izdomājama. Priecājos, ka autore lasītājā saskata sabiedroto, nevis skolēnu, kam jāiemāca formula.

Grāmatā ir daudz un vairs arī nav ilūziju. Ir tad, kad tām būtu jābūt. Kad cilvēks ir vēl pavisam jauns un, piedodiet, muļķis. Un nav tad, kad visvairāk par visu kārojas, kaut tās atkal izkārtotos daudzšķautņainā kāršu namiņā. Matildes stāsts ir koncentrēts, kārtis atklājošs un, jā, ļoti grūts un nepiepildīts Andromedas kāpums (es gan domāju, ka arī bez tādas pieredzes nešļavas pasaulē Matilžu netrūkst), taču arī tajā ir bijis laiks kādam sapnim par mūžīgo. Tomēr sapņu būtība ir to ne tik biežajā materializēšanās iespējā.

Matildes tēlā atradu ļoti personisko. Arī manī vienmēr ir mājojis nepieradināmais, kurš reizēm (lai gan… arvien biežāk) guļ vai kuru pati piesienu.

..Vilks viņai krūtīs griezās un griezās uz riņķi; tad apgūlās, sāka krākt..

..Naktī niknums bija uzbrucis viņas skumjām un tās aizdzinis..

Matilde mīl pavisam citādi nekā Loto (protams). Un mīl bezgalīgi, un turpina to darīt par spīti visam (patiešām visam). Viņa vij mezglu pēc mezgla, un šķietami baisais šāda vijuma iznākums tomēr ir neaizmirstams raksts. Viņa tikai varēja vairāk mīlēt pati sevi…

Ar to, ko mēs nepasakām, mēs varētu izdzīvot vismaz vēl vienu dzīvi. Pilnīgi citādu. Un tomēr savējo… Laulībā tādu noklusētā krājumu ir daudz.

Par ieraksta nosaukumā minēto uzvarētāju… Tas it nemaz nav svarīgi. Jautājums vienmēr būs par iemeslu. Par cīņu. Par tās nepieciešamību. Bet uzvarētājs rīt zaudēs, un otrādi.

Iesaku šo grāmatu tiem, kas izdzīvo pāra attiecības jau gana ilgi, vai tiem, kuri vēruši vaļā noklusētā krājumus un nu dzīvo citu dzīvi… Tiem, kas laulībai tikai gatavojas, tomēr… nē… Jo ilūzijas arī ir skaistas, un nedrošais kāršu namiņš ir cilvēka kāda dzīves posma viscerīgākais patvērums. Lai tā arī būtu…

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: