Neplānots jūlijs. Ārpus gadalaika

BeFunky-collage.jpg

Jūlijs ir viens no tiem gada mēnešiem, kurā varu atļauties neatvērt kalendāru, nokavēt, aizgulēties. Un vienīgais plāns – ceļojuma pirmajā un pēdējā dienā ierasties laikus lidostā – ir viegli īstenojams :). Sabruka mans plāns par īpaši ceļojuma pārbraucienos lasītu grāmatu, atmetu tam ar roku un jūlijā izlasīju šo to iecerētu un šo to negaidītu, ļāvos arī nelasīšanas priekam. Tā nu sanāca, ka jūlijā esmu izlasījusi grāmatas, kas atstājušas iespaidus vēl vismaz augustam. Spēcīgas un iesakāmas visas.

Pols Osters “Timbuktu”

449

Grāmata, pēc kuras izlasīšanas gribas samīļot ne tikai savu, bet visus pasaules suņus. Pols Osters ir rakstnieks, kura grāmatas noteikti lasīšu vēl, jo, lai arī pasen lasīta, viņa “Ilūziju grāmata” ir viena no tām, kas spēcīgi iegulstas atmiņā un pamaina domāšanas leņķus. “Orākulu nakts” un vēl šis tas pagaidām iekārtots plānotajā sarakstā. Ja neesat pazīstami ar autoru, iesaku pamēģināt kaut latviski tulkoto. “Timbuktu” nav gluži grāmata par suni, kura liktenis ir pakļauts šaubām un atkarībai no mīļotā saimnieka, tad klaiņošanai no vienas piederības izjūtas pie citas. Tā ir grāmata par bezierunu pieķeršanos, uz kuru tiešām acīmredzot ir spējīgs tikai suns. Attiecības, par kurām joprojām 21. gadsimta cilvēks var tikai brīnīties, skatoties uzticības pilnajā skatienā un labpatikā vērojot satraukumu pirms atvēlētā komandas starta. Grāmatu uzsākot lasīt, top apmēram nojaušama tā fināla noskaņa, kas liek to nevis aizrautībā lakt, bet klusām un rāmi pa lappusei uzmanīgi tvert, nemaz tā īsti nevēloties nonākt pie pēdējās lappuses…Grāmatas vēstītājs ir suns, kam vārdu devis tā pirmais (īstais un vienīgais) saimnieks. Un, protams, ikviens, kas suņus mīl, jutīs līdzi viņa pārdzīvojumiem un ciešanām, un mīlestībai, un atdevībai – tāpēc nemaz nezinu, vai varu šo grāmatu ieteikt jūtīgiem suņu mīļiem. Būs grūti, skaisti un ļoti sāpīgi. Bet tā vērts. Jo grāmata liek domāt arī par sevi kā to, kurš pieradina, ik dienu dod pretī paļāvībai bez nosacījumiem (ko dod pretī un kādēļ to dara?), galu galā – par iespēju būvēt tiltu uz savu Timbuktu, kurā mēs ikviens vēlētos nokļūt. Iejušanās suņa dzīves jēgā bez holivudiskām labradora mīlīgajām klišejām. Iesaku, pirmkārt, tiem, kas vēlas suni savā ģimenē,  vai vēl vairāk tiem, kas par to šaubās…

Lionel Shriver. Wee need to talk about Kevin

51yReccluLL._SX324_BO1,204,203,200_.jpg

Grāmata, pēc kuras izlasīšanas viss neskaidrais par cilvēkattiecībām kļūst…vēl neskaidrāks.

Jo šeit nebūs nekādu atbilžu. Būs daudz, ļoti, ļoti daudz tiešu patiesību, bet tās nebūs izskaidrojošas atbildes, jo īpaši uz jautājumiem, kas sākas ar “kāpēc?”. “Kāpēc?”, kuru citu pēc cita uzdod Kevina māte, ir visbriesmīgākie. Jo tie ir krusta cienīgi. Nepanesami un tomēr nesami. Šī noteikti nav vasaras grāmata tradicionālajā izpratnē, jo lasīšana emocionāli nepiepilda,…tā iztukšo. Un tomēr šī iztukšošanās ir ļoti nepieciešama, jo vienu ļoti svarīgu atbildi tā tomēr sniedz – lēmumiem, kas liek izšķirties, būtiska ir apzinātība. Kāpēc pasaulē tika laists Kevins? Kāpēc mātes un tēva redzējums uz savu pirmdzimto ir tik atšķirīgs, un tikai tad – kāpēc Kevins to izdarīja?… Atbildes tiešām varētu palīdzēt sakārtot šausminošo stāstu kaut kādās lasītāja izdomātās kategorijās, taču diezin vai pēc to rašanas kļūtu vieglāk. Masu slepkavības, nežēlības banalitāte? Slavas gūšana, vardarbības atdarināšana; uzvedības defekti, kas bieži ir manāmi, redzami, bet… lūk, mans “kāpēc?” – tik ilgi atstāti bez ievērības. Šī ir viena no retām grāmatām, pēc kuras izlasīšanas es baidījos atzīties savā attieksmē pret varoņiem. Man nav īsti skaidrs, ko es domāju par Kevinu, – es daudzviet viņa cīņu uztvēru nevis kā pretošanos, bet kā lūgumu pēc palīdzības. Tomēr tikpat bieži es patiesi šausminājos – klaja cietsirdība, tīksmināšanās, vienaldzība. Kāpēc? Lūk, arī mans neatbildētais “kāpēc?”… Atbildi es neatradu un neatrodu…. Varbūt arī atrodu, bet baidos būt kategoriska un pilnīgi noteikti neesmu cilvēks, kas tiesīgs akmeni mest. Mēs visi esam domājuši kroplas fantāzijas, būvējuši aizsardzību pret tām, varbūt pat darām to visu dzīvi. Saprotam šo destruktīvo domu un realitātes nesavietojamību. Tomēr Kevins acīmredzot atklāja, ka šādas barjeras var arī nebūt, ka tā ir ilūzija. Tāpat kā ticība labajam. Kevinaprāt…

 Kevina mātes man bieži bija patiesi žēl, tomēr nereti es viņā neredzēju māti. Pienākums un mīlestība, kā apliecina pati dzīve, gandrīz vienmēr ir antonīmi. Skaista, gudra, apveltīta ar labu gaumi. Ļoti stipra, viņa patiesi mīlēja savu meitu….un galu galā, šķiet, arī dēlu… Tēvs bieži bija aplams savās izrīcībās, klaji egoistisks jau sākotnējā vēlmē pēc pirmdzimtā. Dēlam – vīrišķības, meitai – sievišķības apliecinājumus – ne vismazākās devas. Un tomēr viņš bija pilns ticības un apņēmības. Pilns līdz malām. Apbrīnojama neizsmeļamība.

Kādam liksies šī grāmata īstas šausmu filmas cienīga – lasītājs ērti iesēdies mīkstā atpūtas krēslā ar glīti iekārtotu uzkodu apkārtni un lasa to, kas, paldies Dievam, nekādi nevar trāpīt viņa burbulim. Kas un kāpēc notiks tad, kad tam tomēr trāpīs, ir jautājums, uz kuru tomēr nav iespējamas priekšlaicīgas atbildes. To mēs nevaram zināt. Ļoti smaga, lasītāju nemitīgi tirdoša grāmata (starp citu, filma ar vienu no manām vismīļākajām aktrisēm galvenajā lomā arī ir teicama), kuru iesaku izlasīt pilnīgi visiem kaut tādēļ, lai domātu par milzu zirnekli svarīgu tēmu, lai vismaz pamēģinātu paskaitīt tos “kāpēc?”, uz kuriem pastāvīgi atbildām “nezinu”, un, iespējams, lai godīgi palūkotos pašiem uz sevi (es neapgalvoju, ka tas izdosies). Un tomēr es brīdinu, ka, lai kā gribētos visu izlasīto nokratīt no sevis nost, tas, visticamāk, neizdosies.

Ir grāmatas, kas smagumu sniedz milzīgā cerību kausā. Smeldzīgas un dzīvi apliecinošas. Raudi un smejies vienlaikus. Narinē Abgarjanas “No debesīm nokrita trīs āboli” tāda ir.

csm_No_debesim_nokrita_tris_aboli_vaks_reklamai_7dd0824958

Izd.: Jāņa Rozes apgāds, no krievu val. tulk. I. Paegle – Mkrtčjana

Nedaudz mītiska pasaules redzējuma, aizraujošas kolīzijas, mazliet maģiska reālisma, kas uzplaiksnī vienā no visplašāk atklājamajiem žanriem – “par dzīvi”. Vienmēr esmu meklējusi eklektiku stilā, radošajās izpausmēs, literatūrā. Arī emocijās. Sāpes un neiespējamais, un mīlestības grābeklis, kas visu nogludina un apsedz. Kāds kalnu ciemats. Kāda sauja (sarukusi, kara, bada un stihiju pļauta) iedzīvotāju. Sapņi, vīzijas, leģendas, kas atver robežas. Kāda plaša, plaša pasaule. Katrs tajā dzīvo savu dzīvi. Gan koks, gan plaisa, gan putns, gan suns. Un nevis vienkārši dzīvo, bet tā, ka saproti, bez viņa nekādi neizdzīvot savējo. Arī cilvēks, protams, kurš šīs grāmatas lappusēs godam notur dabas kroni uz galvas.

Pasaule ir maza, bet mēs – lieli, kaut arī aiz muļķības un vientiesības visu mūžu esam pārliecināti par pretējo.

Grāmata – vērotāja, turklāt ļoti, ļoti uzmanīga. Cilvēki, daba, dzīvnieki, parādības – viss ciešā mijiedarbībā rada milzu emocionālu pārdzīvojumu, kādu sen nebiju lasot izjutusi. Katram varonim vai parādībai, vai ainai pa teikumam, arī tādam, kas ievijas pilnā lappusē (atceros “Silva Rerum”…). Te vienam, te otram pa saujai mīlestības ar pelniem, no kuriem pirmais atsijājas līdz asarām viegli. Lasītājam viegli. Valoda brīnišķīga, tulkojums, manuprāt, izcils. Vēl viena grāmatas maģija ir tāda, ka to ir nevis grūti, bet neiespējami nolikt malā. To iesaku izlasīt visiem pārliecinātajiem urbānistiem: lauku ciemata vides apraksts ir tik lipīgs, ka tā vien gribas iet kādu kārtīgu darbu strādāt, lai ķermenis izsāpas un dvēsele atpūšas.

 Bezdarbība un laiskums laupa dzīves jēgu..

Un morāle tik vienkārša kā gaiss – tur, kur tic labajam, atgriežas dzīvība, un tam, kurā šīs ticības nav, jāiznīkst.

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: