Jūnija lasāmsumma

BeFunky-project

Šī gada jūnijs bija satraucošs un emocionāls. Tagad, kad kāpinājums ir mazliet noplacis, varu uzelpot, beidzot esmu sākusi izbaudīt vēlus vakarus un ne tik agrus rītus, pavisam drīz summēšu ceļojuma iespaidus, kuram, starp citu, esmu arī sagatavojusies, īpaši atlasot ceļa stundu lasāmvielu.

Izlasītais ir gana dažāds, maz vienojoša, un arī iespaidi ir atšķirīgi, tādēļ pēc kārtas, bez noteiktas gradācijas.

Jāsaka, brīdī, kad vēlējos atpūtināt prātu un izlasīt ko šim procesam atbilstošu, kārtējo reizi pārliecinājos, ka “grāmatas atvaļinājumam” u.tml. klasifikācija mani nevis atslogo, bet drīzāk otrādi – secinājumi visbiežāk nav par labu izlasītajam, tādēļ tādu “vasaras grāmatu” pat nevēlos izcelt. Vasarā varu lasīt grāmatas, kas ir slāņainas, tematikā – smagas utt., bet kas palīdz piepildīties, nevis dusmoties uz sajūtu, kas pārņem, kad grāmatas vidū garlaikojies, tēli šķiet nesaistoši, sižets – viegli prognozējams….

Izlasīju divus jaunieguvumus no izdevniecības Zvaigzne ABC.  Starp citu, ļoti, ļoti gaidu Lorinas Grofas “Gaismu un niknumu”.

Geilas Hanimenas “Eleanorai Olifantai viss kārtībā” lasīju ar augstāk minētajām gaidām, jo īsi pirms tam biju sakrājusi slāņus citā grāmatā, kuru vēl šobrīd lasu un baudu.

300x0_eleonoraiolifantaivisskartiba_978-9934-0-7411-0

No angļu val. tulkojusi K. Tillberga

Sākšu ar labo. Galvenā varone man patika. Viņa ir tieši tik dīvaina, neērta, vientuļa un mulsinoša, lai šādu grāmatas tēlu neaizmirstu un atšķirtu no daudziem citiem. Lai gan …vienmēr simpātiskāki ir šķituši tēli, kas lēnām veras un mainās, kas dod un dod, un pārsteidz, un atklāj no jauna, nevis visus savus tarakānus izpauž jau grāmatas sākumā, kas savukārt ļauj prognozēt t.s. cukura vates iespaidus (kurus gūstu grāmatās, kur notiek tāda kā malšanās ap centrālo varoni vai notikumu, un viss pārējais fons, notikumi, tēli līp un kuļas apkārt bez īpašas attīstības un jēgas – gala rezultāts ir samērā lipīgs, pārsātināts, brīžam kaitinošs un … aizmirstams…). Ar Eleanoras īpatnībām – viņai ir 30 (vai vairāk, īsti neatceros…), nav ģimenes (vienīgais kontakts ir netīkamas telefona sarunas ar māti), nav draugu, ikdiena ir vienveidīga, rituāli –  pelēcīgi, arī fiziski pievilcīga viņa nav, sejas vienā pusē ir rētas (godīgi sakot, jau grāmatas sākumā ir skaidrs, kā tās varētu būt radušās… bez visiem maitekļiem…). Iepazīšanās ar otru savdabi Reimondu ir samērā liktenīga (viens no Eleanorai pielipinātajiem tēliem, kas ir ļoti prognozējams savā portretā un raksturojumā, turklāt viņš ir īsts muļļa (un šeit es nedomāju šo vārdu, attiecinātu uz tēla īpatnību, muļļa – tas ir tēls, kurš atkārtojas un atkārtojas, un atkārtojas…). Notikumi – cits par citu sadomātāki ( t.sk. negaidīta iepazīšanās ar stilisti, kas pamaina Eleanoras tēlu, attiecības ar māti utt.). Ja vēl nebūtu sižeta līnijas ar iemīlēšanos dziedātājā… , kam ne mazlietiņ nenoticēju, jo cilvēki ar tādām traumām kā Eleanorai diez vai nonāktu līdz patstāvīgi apmeklētam koncertam… Un vēl es nenoticēju tik uzskatāmai apkārtējās sabiedrības vienaldzībai – nabaga Eleanora, tikai sasniedzot 30 gadu vecumu, saņem apšaubāmas kvalitātes, kaut visai sirsnīgu palīdzību, kas beidzot ļauj attapties.

Grāmatu var dažādi uztvert, un, domājams, no tā arī būs atkarīgs lasītāja vērtējums. Ja vērtē grāmatu kā vienu no daiļliteratūras paraugiem par posttraumatiskajiem traucējumiem, par autisma pazīmēm, par iespējām ar minēto sadzīvot – tad, jā, iesakāma grāmata, kas šo sarežģīto tematiku risina vieglā, lai gan nedaudz manipulatīvā formā. Ja vērtē grāmatas tēlus un notikumus, tad, manuprāt, minēto glābj tikai pati galvenā varone, kas, par laimi, ir gana neparasta un atklāta, līdz ar to viss paredzamais un banālais nereti top otršķirīgs. Izlasīt to ieteikt varētu visiem nesaprastajiem un vientuļajiem, kuru droši vien mūsdienās netrūkst…

Reizēm man šķiet, ka manis nemaz nav, esmu tikai savas iztēles fantoms..

Neviens uz mani vairs neskatīsies, es būšu sasniegusi galveno mērķi – veiksmīgi nomaskējusies par parastu sievieti..

Es esmu pašpietiekama vienība..

Frānsisa Hārdinga “Melu koks”.

300x0_melu_koks_mazvaks.jpg

No angļu val. tulk. L. Berzinska

Ļoti aizraujoša grāmata, kurā gūt gan emocijas, gan jaunas domas, turklāt savērptās sižeta līnijas – mistika, detektīvs, noslēpumi, piedzīvojumi – raisa negaidīti filozofiskus prātojumus. Piemēram, par to, ka vienīgā patiesība ir tā, ka visi melojam. Četrpadsmitgadīgā Feita kopā ar ģimeni bēgšus dodas uz Veinas salu, kur vēl neatbildētie jautājumi pārklājas ar jauniem, un atbildes, protams, meklēt nākas Feitai pašai. Dīvainais augs – melu koks -, kuru slepus sargā Feitas tēvs un vēlāk Feita pati, ir īpašs un līdz galam neatklāts tēls. Neparasti šķita grāmatā atspoguļotie Feitas tēva centieni mistisko un neizskaidrojamo mēģināt zinātniski pamatot, kas gan izrādās visai nesamērīga cīņa. Meli, kas raisa melus, – viens no bīstamākajiem cilvēces virzītājiem un iznīcinātājiem. Grāmatā atklāti gan manipulācijas triki ( t.s. smalkie meli), gan baumu sēšanas visai vienkārši izmantojamie nosacījumi, gan arī, protams, sekas melu saveltajai bumbai. Feitas tēls – pretrunu plosīta, nebūt ne nevainojama, tikko dzīvi pazīt sākusi, centīgā sacensībā starp vājībām un kļūdu labojumiem – ir interesants, un domāju jaunam lasītājam varētu tīri labi noderēt izlobāmā atziņa par to, ka nevajag bīties kļūdīties, daudz biedējošāka ir nevēlēšanās kļūdas labot. Vēl viens tēls grāmatā ir laikmets – Viktorijas laika tiesības un beztiesiskums (kas arī nenoliedzami rosina liekulību un melus). Sievietes, jaunas meitenes loma sabiedrībā, cīņa, kas ir divkārt smaga, ja tajā cenšas uzvarēt, piemēram, Feita. Sievietes – zinātnieces – nozīmes attīstība (varētu domāt, ka Feitai nav laimējies ar piedzimšanu minētajā laikmetā, taču…ko šodien domājam par jaunu sievieti, kas nolemj sevi veltīt zinātnei, nevis ģimenei? – esmu pilnīgi pārliecināta, ka šādā aptaujā sabiedrības patiesais viedoklis joprojām būtu slāņains, un tas gadsimtus divus vēlāk…).

Un vēl grāmatā ir īsta piedzīvojumu garša. Detalizētie ainavu apraksti, kas saistīti dažādām lasītāja maņām, ir viegli vizualizējami un ļauj sajust gan vēsturisko, gan pārlaicīgo atmosfēru, grāmatu ir grūti nolikt malā. Liels pluss acīmredzot ir tematikas nemainīgā aktualitāte. Meli ir mums visapkārt – tie palīdz izdzīvot, tie veicina iznīcību, tie rada postu un apliecina bara muļķību (cik viegli cilvēki pakļaujas tenku varai un paši tās ierosina!), to samērīga deva acīmredzot var nākt par labu veselībai, bet to lipīgums var radīt liktenīgas izmaiņas. Iesaku visiem, kas vēlas dzīvot līdzi aizraujošam piedzīvojumam, patiesi interesantiem varoņiem, izjust laikmeta garšu un  kritiski izvērtēt savu attieksmi pret meliem.

..tas zied un nes augļus vienīgi tad, ja to baro ar meliem..

Ja gribi, lai kāds kaut kam notic, nevajag to censties panākt ar varu. Vislabāk ir dot mājienu..

..nepatiesība kā migla apņem lapotni, kā sula sūcas gar grubuļaino stumbru un spiežas laukā mazā, baltā un smailā pumpura galviņā..

 

Taču vislielākais jūnija lasītprieks man ir par īstu pērli grāmatplauktā.

Elēna Favilli, Frančeska Kavallo “Vakara pasaciņas dumpīgām meitenēm”

9789984236926_162.jpg

Jāņa Rozes apgāds. No angļu val. tulk. R. Punka

ir kolosāla grāmata, kuru aicinu iegādāties ikvienam, jo īpaši vecākiem, kuru bērni vēl aicina lasīt kopā. “Meitenēm” tādēļ, ka katra grāmatas lappuse stāsta par pasaules personībām – sievietēm (ir arī daža meitene, un patiesībā ikviena dziļā vēlme un spēju apjausmas jau rodas tieši bērnībā), kas spējušas īstenot savus sapņus un var to iedvesmot darīt arī lasītājam. Kompaktas biogrāfijas vienkāršā pasakas valodā atklāj pasauli, kurā nav nekā neiespējama. Repere, politiķe, rakstniece, Formula 1 braucēja, partizāne, imperatore, baletdejotāja par spīti fiziskajām ciešanām, ķirurģe, zinātniece, arhitekte…– visi 100 stāsti, kuru galvenās varones ir pasaules atzinību guvušas personības, rosina grāmatas beigās uzrakstīt arī savu (101.) stāstu.  Un nenobīties no sava sapņa, un cīnīties par tā īstenošanu, un noticēt sev par spīti šķēršļiem vai sākotnēji šaurajam logam uz pasauli. Starp citu, šis varētu būt interesants uzdevums pieaugušajiem – uzrakstīt biogrāfisko pasaku par sevi… 

Arī grāmatas autores ir īpašas. Katra savā jomā un kopā. Radījušas uzņēmumu “Timbuktu Labs”, kas rada apmācības programmas (iPad žurnāls bērniem, kas guva lielu atzinību). Aktivitātes un apmācības programmas radītas ar nolūku izcelt dzimumu līdztiesību. Masu kultūrā joprojām populāras ir pasakas, kuru galvenā varone gaida savu princi. Tādēļ sadarbībā ar 60 māksliniecēm, kas ilustrēja stāstu varones, ir radīts brīnišķīgs impulss, pirmkārt, interesēties par cilvēkiem, kas šajā pasaulē ir atstājuši nedzēšamas pēdas, un, protams, noticēt savai enerģijai un spēkam. Grāmata tapusi, pateicoties projektam, kurā neticami ātri tika iegūts pusmiljons dolāru, lai radītu alternatīvu visām iepriekš lasītajām pasakām. Reālas biogrāfijas, kas līdzinās pasakai, jo to galvenās varones lido kosmosā, kļūst par admirāli, uzraksta vēstuli romāna apjomā, vada automašīnu valstī, kurā sievietēm tas ir liegts, rada vakcīnu, projektē ūdens atrakciju parku un vēl daudz ko citu, par ko lasītājs pat varbūt nav zinājis sapņot…Grāmatas auditorija nav tikai meitenes, tā piemērota ikvienam, kas vēlas sevi asociēt ar drosmīgo, gudro un patstāvīgo. Noteikti izlasiet, jūs uzzināsiet daudz interesanta un iedvesmosieties!

Reiz kādā koši zilā namiņā Mehiko pievārtē dzīvoja meitenīte Frīda. Pieaugusi viņa kļuva par vienu  no ievērojamākajām 20. gadsimta gleznotājām, taču daudz netrūka, lai tas vispār nenotiktu.

Sešu gadu vecumā Frīda gandrīz nomira no bērnu triekas. Pēc slimības viņa kļuva kliba, taču tas netraucēja rotaļāties, peldēties un cīkstēties gluži kā visiem citiem bērniem..

“Pēdas, nu kam gan man tās, ja man ir spārni, lai lidotu!” (Frīda Kalo.) Šis izteikums, starp citu, ir ļoti līdzīgs mūsu pašu Zentas Mauriņas sacītajam…

 

36580423_2148527945431235_3686019909285838848_n.jpg

 

Cits izlasītais šobrīd grupējas zem vienojoša ieraksta nosaukuma, un vēl daudz interesanta krājas kārotajā sarakstā.

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

%d bloggers like this: