Tik dubļains kā marts… Grāmatu lasīšanas haoss.

BeFunky Collage

Tiešām sajukuši lasīšanas ieradumi. Joprojām izmantoju ik brīdi, lai izlasītu kaut lappusi, – grāmatu izvēle lasīšanai… diezgan haotiska.

Piemēri no lasītāja diennakts:

Mazliet pēc pieciem no rīta, rūc kafijas automāts, es šūpoju kājas virtuves krēslā un lasu jauno Vagneres grāmatu.

Yana_Vagner__Kto_ne_spryatalsya

Rīts iesākas ar pirmsnāves mokām.

Brauciens uz darbu – pa vidu sarunām iemetu acis slepkavas un kalpotājas dienasgrāmatās – man tā gribas zināt, ar ko tas viss beigsies.

Brizhit_Ober__Chetvero_synovej_doktora_Marcha

Darba laikā nav brīvbrīžu. Tomēr pie kopētāja  stāsts par četriem dēliem lasās pats. Goda vārds! 🙂

Vakars – velkos cauri “Baltimoriem” un atkal viļos Dikērā.

300x0_baltimori_webvaks

Pirms pusnakts paņemu “Skugabaldru” un nolieku izlasījusi. Saprotu, ka gulēšanai atkal esmu nozagusi laiku. Bet ne sev.

original_f70d50255d1ba437ae66afa73a197136

Nākamie pieci no rīta – Diors un Krakauers pacietīgi gaida, ielocīti pēdējā trešdaļā, taču Vagneri atstāju pie kafijas automāta… Un rīts bez kafijas nesākas tomēr…

Nu, tā kaut kā, turklāt naktsgaldiņš bez akurātā e-lasītāja vēl mēģina noturēt visādu lērumu, kuru periodiski pārnesu uz lielo plauktu un atpakaļ. Un tomēr pēc izlasītā pārdomas sakārtojas. Par tām tad šoreiz marta kontekstā.

Žoels Dikērs “Baltimori”. Zvaigzne ABC, no franču valodas tulkojusi Inese Pētersone.

Man šķita, ka, iespējams, “Patiesību…” biju tomēr reiz novērtējusi par zemu… Un patiesi vēlējos, lai “Baltimori” iespaido, savaldzina, aizrauj. Tomēr arī šoreiz tas neizdevās. Abām grāmatām ir plusi – kādu laiku pēc izlasīšanas sižets neaizmirstas. Tās ir aizraujošas. Daudz notikumu un pavērsienu. Intrigas. Taču, manuprāt, tas viss līdzinās daudzsēriju filmai, kuru skatās pie vakara uzkodām. Goldmenu ģimenes sāga, pagātnes un nākotnes notikumu savijums – izklausās gana bagātīgi, tomēr… atkal klišejas (tik daudz balta un melna!!!), noglaudīti vai, tieši otrādi, asi apgriezti tēli, kas tādēļ netop mazāk paredzami, samērā neticamas cilvēkīpašību izpausmes, grandiozi pavērsieni, sistemātiski ieplānots patoss… Un vēl… nezinu, vai tā ir tulkotājas interpretācija vai autora ideja skaistas sievietes ārējā izskata detaļās minēt, piemēram, elegantu degunu utt., u.tjpr. …

Pieaugšanas drāma, zelta laiku pretnostatījums brieduma sarežģītajām izvēlēm, dramatisks fināls. Un daudz popkorna, piedodiet. Nekam nenoticēju un savu lietu ar Dikēru izbeidzu.

Johan Theorin “Echoes from the Dead”

EftDead

– Ēlandes cikla pirmā grāmata. Migla. Tik bieza, ka tai nevar redzēt cauri. Puisēna pazušana. Noziegums, kura rēbusa atminējums gaida paaudzes ciklu. Redzējums, protams, ir subjektīvs, tomēr šajā grāmatā iepriekš uzskaitīto klišejisko elementu nebija nemaz. Vientuļa Zviedrijas sala (ļoti spilgts grāmatas tēls, starp citu). Rudens. Vējš. Jūra. Akmeņainas piekrastes. Cilvēkburzmas trūkums.

elande

Paaudžu maiņa. Tēvs krietnā vecumā un viņa meita, kas nespēj pārdzīvot mazā dēliņa mistisko pazušanu pirms daudziem gadiem. Tādi viņi – nepareizi un no jauna satraukti – metas izmeklēt seno noziegumu. Grāmata jau tādēļ nebūtu tapusi, lai mums, lasītājiem, to neatklātu. Kulminācija ir negaidīta. Trilleri un detektīvžanra grāmatas parasti rada lielu aizrautību, vēlmi uzzināt turpmākos notikumus, atklāt un saņemt godīgas atbildes. Neteikšu, ka bieži apzināti šādu lasāmvielu izvēlos. Tomēr šajā grāmatā bija tika daudz cilvēciskuma, vājuma un vesela palete starptoņu (nav ļaunais tik ļoti melns, tas jaucas un jaucas, līdz kļūst netīrs…), ka beigu beigās birdināju pa kādai asarai. Grāmatas atmosfēra mani patiesi aizkustināja. Lasīšu 2. grāmatu.

GrāmataBrizhit_Ober__Chetvero_synovej_doktora_Marcha

kuru neplānoju lasīt, bet mani vienmēr paglābj e-lasītājs brīžos, kad nākas doties garākos pārbraucienos (starp citu, mēdzu lasīt, lai vienkārši aizmirstu par nelabumu – tas attiecas mikro utt. autobusiem…). Nejauši uztaustītais stāsts mani aizrāva tā, ka vēlāk ķēru ik mirkli, lai izlasītu kādu lappusi no slepkavas un kalpotājas dienasgrāmatām. Slepkava raksta, kalpotāja lasa, šausminās, vēlas atšķetināt, palīdzēt, atklāt, arī pati raksta savu ikdienas stāstu. Un pamazām šie ieraksti un dažādi audio ieraksti atklāj lasītājam ne tikai šausminošu noziegumu sēriju, bet arī to, kas ir to veicējs. Un, ticiet man, tas ir absolūti neparedzami. Vāveres riteņa ātrgaitas skrējiens, vairāki strupceļi un pilnīga bezizeja – šāds ir temps, kas nonāk pie negaidītās kulminācijas. Stilistiski interesants, aizraujošs, mazliet tāds kā līdz galam neizstrādāts stāsts par skeletu skapī (piedodiet! – šī mana replika tiem, kas izlasījuši grāmatu, būs labāk izprotama) un ziņkārību.

Viena no liriskajām marta atkāpēm.

Žans Pols Didjēlorāns “Lasītājs vilcienā 6.27”.  Zvaigzne ABC, no franču valodas tulkojusi Ilze Fogele.

300x0_lasitajs_vilciena

Grāmata, kuras pamatā ir franču mentalitātei pierakstītais vieglums. Bez liekas un pārspīlētas mākslinieciskās izteiksmes. Mazliet aprauti. Skumji un liriski. Kā grafiskas skices sajaukums ar vieglu akvareli. Belnēns Vemols – galvenajam varonim ir muļķīgs vārds, liela mīlestība pret grāmatām un nīsts darbs, kura rutīna izpaužas grāmatu iznīcināšanā. Iztēlē atdzīvināts papīra pārstrādes mehānisms – Nezvērs – tomēr pa kādai lappusei neaprij. Tās tad arī tiek lasītas priekšā vilcienā pasažieriem, kuri ik rītu klausās šajā nesaistītajā lasījumā un pamazām pārstāj noklusēt paši savas īpatnības, neparastības un slēptās piesaistes. Nejauši vilcienā atrastā zibatmiņa ļauj Belnēnam un viņa lasījumu cienītājiem nonākt Žilī vienkāršajā un skaidrajā pasaulē, kurā arī viņa strādā nebaudāmu darbu, un šie abi vientuļi acīmredzot ir tīri saderīgi. Sapņotāji, kas nemitīgi cieš un gaida, reizēm mēdz arī sagaidīt. Vismaz franču pasakā, kurā netrūkst ekstravagances un, jāatzīst, arī iestrēgšanas. Grāmatas sižeta līnijas, saistītas ar tualetes tēmu, bija gan psihoterapijas cienīgi stāsti, gan izaicinoši komiskas (labāk nelasīt ēdot…). Taču man ļoti patika ideja par priekšlasījumiem pansionātā, aizkustinošais Džuzepes stāsts un kopumā daudzi personāži – mazliet dīvaini, bet simpātiski. Patiks tiem, kam patīk franču filmas un grāmatas.

Un visbeidzot – grāmata, kas mani izveda ārā. No komforta zonas. No siltas istabas.

Sjon “Skugabaldrs”. Apgāds “Mansards”, no islandiešu valodas tulkojis Dens Dimiņš.

Islandes ziemas ainava. Mācītājs Baldrs dodas medīt lapsu, kas visvairāk par visu grib dzīvot, un šī dzīvotkāre ir lipīga un lauž visus ierastos ticības ceļus.

24603012._SX540_

Ārsta palīgs Fridriks, kas Islandē ieradies kārtot mantojuma lietas, un viņa sastapšanās ar neparasto Abu arī pārlauž ierastības taisnos virzienus. Slimas meitenes cieņpilnai aiziešanai viņš ir gatavs mainīt ne tikai nodomus, bet daudzas dzīves pamatdomas. Mazas grāmatas, kas, izrādās, ir ļoti bagātas un daudzslāņainas, arī maina priekšstatus par to, kādai jābūt grāmatai, kas uzmundrina un iepriecina lasītāju. Skaista, stāstoša un piesātināta atmosfēra. Mīts, kas lauž mītu. Un īstenība, kurā, domāju, ļoti pietrūkst pietātes un apstāšanās. Grāmata – pārlasāmo sarakstā.

P.S. Sjon ir autors dziesmu vārdiem filmai, kuru nekad vairs neskatīšos atkārtoti, bet kuru nekad neaizmirsīšu….

Gaidu, gaidu, gaidu pavasari īsto…

 

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

3 comments

  1. Ja to visu vienlaicīgi lasīt, tad tiešām var rasties neliels haoss. 🙂

    Publicējis 1 person

  2. Kad mēģinu to visu savākt vienkopus, piemēram, šādā ierakstā, saprotu, ka patiesībā nav ne vainas. 🙂 Godīgi sakot, vienmēr savā lasīšanas pieredzē esmu lasījusi vairākas grāmatas vienlaikus.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: