Uguni atdot. Johanna Sinisalo “Saules kodols”

Sinisalo

Izdevniecība: Pētergailis. No somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga

Distopija. Alternatīvā vēsture. Tampere 2010. – 2017. gads, kurā valda cenzūra un absolūta kontrole. Īpaša sabiedriskā iekārta – eisistokrātija. Cilvēku sabiedrība – stingri strukturētu lomu izpildītāji. Vērtības: sociālā drošība, sabiedrības veselība. Aizliegtie produkti: jebkādi stimulanti, nikotīns, alkohols, narkotikas, kofeīns.  Valsts īpašās aizsardzības plānā ietilpst viegla piekļuve seksam. Elojas – selekcionētas sievietes, kas īpaši audzinātas pārošanās funkcijām. Pazemīgas, viegli pakļaujamas un pašaprotamas sievietes, kuru prasmes tiek pilnveidotas eloju skolā. Eloju vārdos nedrīkst ietilpināt ‘r’ burtu. Ir arī morlokas – dzimuma apakšrase, kas ir noderīga darbaspēka rezervju lomai. Un masko – vīriešu dzimuma vairākums, kas iegādājas sev noderīgu eksemplāru pārošanās tirgū. (Atsauces uz H.G. Velsu.) Katrai manipulācijai un sistēmai cilvēku pasaulē mēdz būt pretinieki. Un, ja viņu spēka resurss ir ne tikai smalka maskēšanās, bet arī pastāvīgi uzlabots čili, tad masai lemts palikt muļķos… Kaut gan šie vārdi arī realitātē bieži ir sinonīmi.

Šo grāmatu varētu ievietot mana personīgā 2017. gada izlasīto grāmatu reitinga augšgalā. Tā aizrauj, ir meistarīgi veidota no kompozīcijas, tēlu izmantošanas, slāņu uztveres, valodas viedokļa (nemaz tik bieži negadās lasīt grāmatas, kurā puzles elementi saplūst paši tieši grāmatas beigās, turklāt lasītājs ir pēdējais gabaliņš – nekā lieka, tēli un sižeta līnijas pārklājas, mainās, ietekmē un izkārtojas tā, ka lasi, aizraujies, nespēj atrauties un …, sasodīts, iekrīti distopijas radītajā realitātes slazdā pats – labprātīgi. Protams, vēl neizlasot grāmatas noslēgumu, jau ķēros pie googlēšanas un meklēju ģenētiķa Dmitrija Beļajeva vārdu, kurš savulaik mēģinājis radīt pieradinātu lapsu populāciju. Godīgi sakot, gaidīju ko līdzīgu P. Ostera “Ilūziju grāmatas” lasīšanas procesam, bet nē – tieši realitātes dati padarīja šo stāstu gan biedējošu, gan ironisku, gan ļoti pielāgojamu dzīves īstenībai. Vēl spēcīgāka ietekme varētu būt somu lasītājam, kas galu galā dzīvo zemē, kurā tiek nopietni apdomāta valstiska rīcība smēķēšanas pilnīgai izskaušanai, ir strikti alkohola tirgošanas noteikumi, netrūkst daudz dažādu citu aizliegumu un ierobežojumu…

Cik vienkārši ir barot un uzaudzēt varas taukus viegli manipulējamā sabiedrībā. Autore demonstrē dažādus atkarību piemērus: jau minētās vielas, azartspēles un galu galā vara, kas paredz, ka viss ir iespējams. Un kļūst skumji, kad lasot ārprāta murgus minētās sabiedriskās iekārtas likumdošanā, saproti, ka, vienalga, kura -krātija valda, masa un vara savas pozīcijas demonstrē ļoti līdzīgi. Atliek vien pašai paskatīties uz naktsgaldiņa nomestu žurnālu spīdīgajiem vākiem, kas koši melniem burtiem aicina, ka “vajag pretoties neglītajam” vai piedāvā “ekspresplānu labam izskatam”, vai rosina izmantot baušļus veiksmei un ietekmei uz pretējo dzimumu, un saprast, ka… atšķirību ir maz… Ar ko gan atšķiras tikko uzskaitītās programmas no grāmatā aprakstītās sievišķās stratēģijas: gandrīz pilnībā sociāla gudrība, tāda, kas ātri identificē pārošanās rituālus un citus attiecību procesus…?

Neatklāšu, protams, grāmatas galveno intrigu (bez visa lēni apdomājamā materiāla, ir arī trillera cienīgi elementi – ļoti baudāmi), kaut patiesībā tā vien gribas aprunāties ar vēl kādu, kurš grāmatu ir svaigi lasījis.

Ļoti patika tēlu atšķirību noslīpētā izpausme (patiesi jutu līdzi Verai/Vannai, ļoti simpatizēja Jare, Auliki, perfekts elojas tēls – Mira/Manna, ienīdu Harri Nisili – šiem tēliem patiesi bija daudz šķautņu, visas – izteiksmīgas).

Grāmatu dzīvu padara tās dažādais vēstījums – ir mācību materiāli, vēstules, grāmatu fragmenti, vārdnīcas šķirkļi, izraksts no nopratināšanas protokola, valsts dienestu publikāciju fragmenti, ir arī neticami, bet ļoti reāli zinātniski citējumi, reklāmas, filmu scenāriji u.c.- tas īr īpašs formāts, kurā autores fantāzija ir sirds cīņa ar prātam grūti aptveramo.

Un galu galā – grāmatas nosaukums. Pie tā nonācu pamazām lasīšanas gaitā un paņēmu kā izcilu, neaizmirstamu metaforu cilvēka iekšējai brīvībai, kuras resurss ir milzīgs, un vien no paša atkarīgs tās noturēšana vai atdošana jebkurai varas izpausmei.

 Es nepārspīlēšu, ka lasot izjutu gan dziļu nepatiku (bet lasīju neatraujoties), gan pilnīgu atbrīvotību un saskaņu ar tekstu – tik ļoti tas sasaucās ar domām un sirdi…Un man arī sagribējās nogaršot augstas klases čili tā, ka dedzina… 🙂

Citēšu tulkotājas Maimas Grīnbergas (arī viena no manām personīgajām kvalitātes zīmēm) komentāru grāmatas noslēgumā:

Zinošs fantāzijas un zinātniskās fantastikas lasītājs pamanīs intertekstuālas saiknes un dialogu ar Herbertu Velsu ( “Laika mašīna”), Magaritu Atvudu (“Kalpones stāsts”), Karelu Čapeku (“Karš ar salamandrām”), Oldesu Haksliju (“Brīnišķīgā jaunā pasaule”), Jevgēņiju Zamjatinu (“Mēs”), Džordžu Orvelu (“1984”) u.c.

Ja jums ir patikuši nosauktie darbi, noteikti iesaku arī šo grāmatu. Lielisks veids latviešu lasītājam iezīmēt arī Somijas 100-gadi un iepazīt jaunus autorus. Zinātniskās fantastikas cienītājus varētu interesēt arī tas, ka Johanna Sinisalo par “Saules kodolu” ir ieguvusi “Prometheus Prize” 2017. gada uzvarētājas titulu.

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: