Glābjošais skaistums. Donna Tartt “Goldfinch”

goldfinch-donna-tartt

Šobrīd lasīšanas veldzei varu ļauties saujām. Citi žēlojas par vasaru, bet man patīk. Lietainajās dienās sakārtotais 2. stāva balkoniņš ļauj man baudīt rīta sauli un grāmatu nedaudz agrāk, kā tas būtu izdevies, esot lejas nojumē. Un šodien bija tik brīnišķīgs rīts…, tik silts, saulains, smaržojošs pēc zāles… Viens greipfrūts, grāmata, kafija, kamēr visi, izņemot putnus un suni, vēl guļ…

Daudz nelasītu, laika trūkuma dēļ aizturētu grāmatu. Un nu tās sprāgst kā popkorna graudi, un par katru ir ko teikt.

Iesākšu vasaras plaukumu ar grāmatu, kas ir lielu nospiedumu atstājusi un kuru ļoti vēlētos redzēt iztulkotu, lai ieteiktu visiem jaunajiem lasītajiem kā neaizmirstamu ceļojumu kopā ar tās galveno varoni.

Donna Tartt “The Goldfinch”.

Grāmatu autore rakstījusi 10 gadus un gadu pēc publikācijas ieguvusi Pulicera prēmiju. Rembranta talantīgā skolnieka Karela Fabriciusa gleznas nosaukums ieguvis jaunu rezonansi un liks aizrauties ar mākslas jautājumu dziļāku izpratni ikvienam, kas ieceļos šajā grāmatā. Nelielā izmēra ( 34 X 23 cm) glezna ir simbolisks, siltas krāsas līdznesošs grāmatas galvenā varoņa talismans un lāsts vienlaikus, nosakot viņa dzīves svarīgākās pieturzīmes. Mazs putniņš, kam fonā pavisam necila, bāla siena un tievā kājiņa pieķēdēta, lai tas neaizlidotu…

13 -gadnieka Teodora Deikera pasaule sagrūst un pa gabaliņam dzimst pavisam citāda pēc traģiska notikuma. Metropoles Mākslas muzejā – lielākajā ASV mākslas galerijā – terorakta sprādzienā viens no bojāgājušajiem upuriem ir arī zēna māte. Grāmatas sākuma daļā lasītājs apaug ar zēna un viņa mātes attiecību stāstu – tas ir skaists un silts vēstījums par Teo daiļo māti, kas ļoti mīlēja mākslu un šo mīlestību vēlējās iedvest arī savam vistuvākajam cilvēkam. Muzejā viņa zēnam stāsta par gleznu detaļām, par to, cik nozīmīgas holandiešu vecmeistaru darbos ir vissmalkākās nianses, kas ir likumsakarīgs pamats faktam, ka turpat rodamas saknes mikroskopa izgudrojumam. Lasītājs, kas tiek galā ar lielo grāmatas apjomu, saprot šo nokrāsu metaforu, attiecinātu uz visiem Teo pārdzīvojumiem viņa turpmākajā pieaugšanas stāstā.

Zēns pats sprādzienu piedzīvo un neticamā kārtā izdzīvo, un jāsaka, šīs divas darbības ir pamatā visam, kas ar viņu notiek: izbīlis, izdzīvošana, piedzīvošana, pārdzīvošana un visādas citas – šanas, kas ir detaļu smalkumos izrakstītas romānā.

Smalka audžuģimene, melīga un raupja sadzīve Lasvegasā kopā ar tēvu un viņa draudzeni, cieša draudzība ar vienu no visklišejiskākiem personāžiem grāmatā – ukraiņu izcelsmes zēnu (vēlāk jau rūdītu un rētu parotātu vīru) Borisu, alkaina mīlestība pret rudmataino laumu Pipu (romantisks motīvs, arī jāsaka – pārlieku precīzs un pareizi sapogāts tā, ka pietrūkst ticamības), siltas attiecības ar meistaru – Skolotāju – , kas iemāca Teo arodu – viņš kļūst par lietpratēju, antikvāru, un šīs profesijas blakusparādības paredz vēl vienu grāmatas neatņemamu motīvu – mākslas klātesamību pat tad, kad, nonākot nozieguma epicentrā Amsterdamā, Teo ielūkojas paša personības melnākajos atvaros. Un visiem spēkiem cenšas no tiem kulties ārā.

Vispār tā vien kārojas maitekļus sarakstīt – grāmata aizrauj, tāda īsta nakts lasāmviela, un, neskatoties uz lielo apjomu, tā ir viegli lasāma.

Pie grāmatas mīnusiem pieskaitītu jau minētās klišejas (to patiesībā ir ļoti daudz) – varbūt tā ir subjektīva uztvere, mana lasītāja īpatnība – vienmēr ļoti ir iepriecinājuši pārsteigumi, kad grāmatu tēli lobījuši un atklājuši arvien jaunas personības šķautnes, kuras izgaismojas tieši rakstnieka meistarīgajā slīpējumā. Tad šajā grāmatā – lasi un saproti autora nolūku, redzi virvītes pie marionetēm, kaut nevajadzētu. Grāmatas apjoms liek gluži vai uzsākt kopdzīvi ar tās tēliem, dažs sāk kaitināt un apnikt (arī Teo), un, iespējams, jā – tieši romāna apjoms man lika aizdomāties par klišeju pārlieku izmantošanu… Krievu tautības tēma ir pat nedaudz smieklīga, saistībā ar to grāmatā ir padaudz stereotipu un pat aplamu faktu. Jebkuras grāmatas plusos vienmēr ieskaitu meistarīgu ievadu un attīstītu turpmāko kompozīciju. Šīs grāmatas ievads ir patiesi lielisks, turpinājums aizraujošs, bet vairs ne tik lielisks – tas laikam arī pie mīnusiem… Varbūt ir par daudz lieku sižeta līniju, kas tā arī līdz galam netiek attīstītas… Vēl – pieaugšanas jēga ir maiņa, tomēr šajā romānā, šķiet, Teo tā arī nemainās. Apstākļi vietām ir graujoši (īsts bojeviks noslēguma daļā), narkotikas un alkohols ir vērā ņemami ietekmes faktori, cilvēka dzīvei būtu jāsazarojas, bet… nē – Teo ir tas pats puika, kas sastindzis muzejā vēro rudmataino meiteni… Fabriciusa gleznas metafora? Kaut godīgi – ja atceros savas dzīves lielākos satricinājumus – to ietekme ir patiesi fatāli stindzinoša.

Grāmatai ir milzīgs daudzums plusu, tā ir pilna stāstu, mīlestības, ciešanu, piedzīvojumu, mākslas vēstures faktu un interpretējumu, tā ir metafora cīņai ar smilšgraudīgo vientulības izjūtu, un būtiski – lasītājs izjūt ļoti plašu emociju gammu.  Ir pat neiespējami nepakļauties mākslas skaistuma ietekmes spēkam.  Tas ir paliekoši. Iespaidīgi.

Romāns vēsta par zēna pārtapšanu vīrietī, par pieaugšanas grūtībām, apstākļu ietekmi, vājībām un atkarībām. Un to visu stāsta rakstniece – sieviete. Meistarīgi. Savaņģojoši. Tas IR pluss.

Grāmatas detalizētais sniegums ļauj viegli vizualizēt gan tēlus, gan notikumus, šķiet, varētu izdoties patiesi lielisks literārais ekranizējums

Starp citu, pateicoties tieši šim romānam, holandiešu gleznotāja glezna 2013. gadā (grāmatas izdošanas gads) savā apmeklētāju intereses popularitātē ir pārspējusi pat “Meiteni ar pērļu auskaru”.

Tik daudz tēlu un izjūtu, tik daudz notikumu un viena pavisam neliela vecmeistara glezna, kas atklāj gluži neticamu cilvēka piesaisti mākslai – un tā ir brīnumvara, kas kāpj visaugstākajā pjedestālā, krietni zemu nostatot nāvi un aizmirstību, un bezjēdzīgu dzīvi.

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: