Līmeņi un paradoksi. Kāda leģenda un Murakami.

collage-2017-03-18

Ja nu reiz man ir viens sens sapnis, tad tas ir par Japānu. Tik ļoti citāda ir tās kultūra, varas sistēma, harmonijas un savdabīgas nosacījumu sistēmas mijiedarbība, ilgdzīvošanas fenomens, haiku, kendo, origami, suši, tēja, teātris, saplūšana ar dabu utt. Lakonisms un smalkā niansētība, spēja uzmanību nedalīt, bet pacietīgi atklāt līmeni pēc līmeņa.

Tā, uzzinot par brīnišķīgās mākslinieces Anitas Kreituses atzīšanos mīlestībā pret japānisko, nedomājot iegādājos meditatīvu mākslas darbu – grāmatu, kuras teksts veidots pēc japāņu pasakas motīviem (starp citu, ļoti sen radītas, to 1898. gadā angļu valodā pārtulko Lafkādijs Hērns, japāņu mītu un leģendu krājējs un tulkotājs, savukārt ilustrē Frederiks Klements – dāņu mākslinieks, arī brīnišķīgi, neaizmirstami zīmējumi). Pasaka izstāstīta apjomīgās, plūstošās ilustrācijās. “Puika, kas zīmēja kaķus” (izdevējs: Jāņa Rozes apgāds, tulk. Renāte Punka) ir skaists stāsts par zēnu, kurš nebaidās savu aizrautību un spēku – kaķu zīmējumus – padarīt par savas personības daļu, kas sniedz iespēju uzvarēt ienaidnieku. Zīmējumi šajā grāmatā stāsta vēl vairāk, to formas un krāsas liek apstāties un domāt;  grāmatai ir brīnišķīgs formāts – tas ļauj izbaudīt ilustrācijas arī no attāluma, kā arī paredz pavisam lēnu lasīšanu. Baudāmu un ļoti, ļoti skaistu. No sirds priecājos par šādas grāmatas ierašanos manā grāmatplauktā.

5

Frederic Clement

17372916_1891204127830286_891733818_o

Anita Kreituse

Vēl viena īpašā attieksme ir mana mīlestība pret rakstnieku Haruki Murakami, kurš savulaik manā lasīšanas pieredzē kā neatņemamu padarīja aizraušanos ar maģisko reālismu. Joprojām ļoti gaidu  “Uzvelkamā putna hronikas” tulkojumu latviešu valodā. Un, protams, iegādājos visu, kas ir tulkots līdz šim brīdim. Tā kādā dienā gluži kā maizi veikalā –  bez jebkādām pārdomām – , plauktiem garām ejot, ieliku groziņā “Savādo bibliotēku” (izdevējs: Zvaigzne ABC, no japāņu valodas tulkojusi Ingūna Beķere), tikko svaigi iekārtojušos pie “Jaunumiem”.

Stāsts ir par zēnu, kurš kļuvis par kādas neparastas bibliotēkas un tās īpašnieka ķīlnieku. Vecais vīrs liek zēnam lasīt un atcerēties grāmatu saturu (kas gan patiesībā ir process, ar kuru sastopas daudzi zēni un meitenes :)), vēl viņa mērķis ir pamazām apēst zēna smadzenes, tā tiekot pie vērtīgas informācijas. Grāmatā darbojas arī tādi tēli kā noslēpumaina meitene, strazds, protams,  Aituvīrs, ir labirints, kura iziešanai nepietiek ar vienu prāta līmeni.

Zināšanu apēšana varētu būt viena no cilvēku vēlmēm blakus sapņiem par kosmosu, zibenīgu pārvietošanos laikā un telpā. Tas nav ilgs un nopietns process (ar to lai tiek galā lasīšanas ķīlnieki), tomēr ļauj tikt pie liela zināšanu apjoma. Kāds, kurš nokārto eksāmenu manā vietā, izcīna prāta cīņu bez manas klātbūtnes. Pieļauju, ka daudzi zēni un meitenes būtu ar mieru šādus lasītājus sagrābt ķīlniekos.

Murakami maģija ir spēja vienā mirklī lasītāju hipnotizēt. Nevis lasi, bet esi. Vismaz viens no grāmatas tēliem, cīnies ar prāta, apziņas un zemapziņas labirintiem, un, aizverot pēdējo lappusi, elpo jau nedaudz citādi.

Sapņi, arī murgi, var būt pavisam īsi, tomēr vajāt var ilgi. Tas precīzi raksturo “Savādo bibliotēku”. Apjoms –  neliels, ilustrācijas – īsts dizainera mākslas darbs, un pēcgarša ir izteiksmīga līdz brīdim, kad saproti stāsta alegorisko nozīmi. Skumjas, zaudējums ir tieši tādas kā šī dīvainā mistērija zēna dzīvē. Tie ir brīži, kas atstāj nospiedumus uz mūžu. Starp citu, tieši pēdējā lappuse pavisam sīkajā burtu šriftā skaidro visu labirintikso, kā arī pieliek punktu apgalvojumam, ka šī tomēr nav grāmata bērniem.

collage-2017-03-18

Murakami efekta paildzināšanai vajadzēja vēl, tādēļ ķēros pie pilsētas leģendām – mistēriskam stāstu apkopojumam casual stilā krievu valodas tulkojumā. “Токийские легенды” ir stāstu krājums, kurā pilsētvidē (turklāt dažādās pasaules vietās, ne tikai Japānā) ar savu ritmizēto attiecību, ēšanas, mūzikas baudīšanas (protams, bez džeza Murakami stāstos neiztikt) kultūru iejaucas notikumi, kas ir pārāk neticami, lai tiem noticētu. Un tomēr tie ir notikuši – īstas pilsētas leģendas, kas no notikumiem pārvērtušās maģiskos stāstos. Šeit ir sērfera spoks, ir atmiņu pazaudējušais, kurš pazudis pats, ir debesskrāpjos kāpēja un kāda, kas pazaudējusi savu vārdu.

Tas man visvairāk patīk šī rakstnieka grāmatās – verot jaunu lappusi, patiesi nevar zināt, kas sagaida, ir stūri un negaidīti pagriezieni, un tomēr visa kopējā mozaīka ir skaista un harmoniska. Uzmanība, kas veltīta stāstiem un notikumiem ir nedalīta un ļoti niansēta. Lasot saproti, cik svarīgi cilvēkam ar visu, kas tiek ielaists dzīvē, saistīties pilnībā. Vai nesaistīties vispār. Atlaist to, kas nav piemērots, atlaist tā, lai lēnām noārdās nost. Pats. Un sajaukties pilnībā ar to, kas piepilda. Acīmredzot tā ir laime… Un detaļas …mmmm… mūzika, kafejnīcu apraksti, oficiantu un kafijas aromātu dzīvais izpildījums (starp citu, rakstnieks ir izdevis pat īpašus gardēžu fotoalbumus, veltītus šai tēmai), pat daudzstāvu nama gaiteņu izmēri un gaismas spēles, kur nu vēl akrofobija, kas pārņem, kad lasi par kādu bezbailīgo, kas tikai bez drošības stirpinājumiem tur, kilometros augstu, jūtas labi. To varētu saukt par Murakami vakuumu, kurā atrasties ir īsts baudījums kādam, kurš vēlas izkāpt no ikdienišķā.

Daži paradoksi: japāņi ir ilgdzīvotāji, bet pašnāvību daudzums ir viens no lielākajiem visā pasaulē; šajā valstī ir unikāla daudzlīmeņu arhitektūra – tik daudz šauru, augstu un neparasti plānotu namu nav nekur citur pasaulē,  arī paši iedzīvotāji kontaktējas vairākos pieklājības līmeņos; Japānā ir daudz ielu bez nosaukumiem, tomēr 6-gadīgs bērns Tokijā jūtas droši. Un tad vēl ir autors Haruki Murakami, kurš ļauj aizrautīgi interesēties par japānisko, kaut nav neviena japāņu autora, kurš savos darbos tik ļoti daudz pieminētu rietumu kultūru. 🙂

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: