Cilvēks cilvēkam. Par ko? Melānija Vanaga “Veļupes krastā”. Viesturs Kairišs “Melānijas hronika”

befunky-collage

“Latvijā cilvēki nedrīkst teikt to, ko domā…,” saka Viesturs Kairišs, mākslas filmas “Melānijas hronika” režisors. Un viņš šķietami atkārto kādu frāzi, kas kalta un deldēta visā latvieša pastāvēšanas vēsturē. Latvietis ir zinājis, ka, ja viņš sacīs, ko domā, dosies grubuļainus un tālus, neizbraucamus ceļus, kas noslēdzas tikai iznīcības mērķī. Latvietis zina, ka šodien stiprs, patiess vārds vēl aizvien ir liela drosme un, izteikts plašai sabiedrībai, pretī saņem gan smīkņājošu klusēšanu, gan simtiem indes zobu, kas kož ģimenei, vistuvākajiem un galu galā pārkož paša centienus. Tas savukārt apliecina nespēju “sākt attīstību no jauna”.

..Mani neapdomātie naivie vārdi, mana kategoriskā nostāja pret vīra un arī manu tuvinieku lūgšanām maksāja vīra dzīvību, dēla bērnību un jaunību un manis pašas pusmūža cilvēcisku dzīvi..

Šodien plīvo brīvas Latvijas karogs, plīvo zemē, kas izcīnīta, bet joprojām neattapusies.

Melānijas Vanagas stāsts ir izēdis manu ikdienību līdz kaulam. Tā ir atkāpusies un kaunīgi klusē. Drebuļi mani neatlaida no kāda brīža kinoteātrī līdz grāmatas pēdējā vāka aizvēršanai, un vēl vakar, noliekot sveci citu vēsturisku notikumu kontekstā, es domāju par akmeņiem, kas izcelti no savām vēsturiskajām gultnēm. Tie ir nepaceļami smagi.

Cilvēka cietsirdība un ciešanas ir atstājami bez atbildes. Tām ir nojauktas robežas, ko var tik vienkārši izdarīt – ar vienu vārdu, ar vienu roku. Tur, kinoteātra tumsā sēžot, man bija kauns raudāt – nu, ko gan mans pinkšķis ir vērts pretī tam sāpju piemirkušajam sainim, kas Melānijai jānes 16 gadu garumā? Un ko gan vērts ir vēlreiz pārlasītais, kad nevar vien spēt noticēt spēkam, kas pārdabiski nes šo sievieti cauri Staļiniskā režīma deportāciju šausmām un Sibīrijas skarbumam. Vien tik daudz, cik vērta ir viena šodienas latvieša cieņa pret paša neizdzīvoto. Un cerība, ka tas vairs nekad neatkārtosies.

..Bet neviens jau nepretojas, un krievi iebrauc kā ekskursanti..

Protams, ne filma, ne grāmata nav domātas izklaidei, un neviens no šiem vēstures stāstiem arī nav noliekams aizmiršanai. Grāmatā ir ne tikai Melānijas pieredze, ir izlasāmi daudzu latviešu un cittautiešu dzīves gājumi – tie visi ir smaguma koncentrāti. Un tas ir īsts brīnums, kā tur, Sibīrijā, viņi visi kļūst par vienu ciešu dūri un spēku un vāra no cirvja kāta zupu.

..Iesmeldzās sirds. Sagrīļojās jau vēsā attieksme pret dzīvi. Cik skaista zeme, zilas debesis! Cik labi apkārt cilvēki!..

Kad mēs pēdējo reizi esam tā par apkārtējiem teikuši?

..Kāpēc veselā sirdī nav tādas gaismas?..

Un tam kādam, kurš piktodamies pie mājas loga karoga sien melnu atzīmi, jautājot – cik ilgi vēl?, es pēc šī filma+grāmata domu zīmoga atsvaidzinājuma teiktu – kaut mūžīgi un katru dienu.

Noteikti iesaku gan filmu noskatīties, gan grāmatu izlasīt. Komplekts ir pilnīgs.

Ļoti novērtēju režisora Viestura Kairiša sniegumu un izcelšu pāris iespaidus, kas dziļāk iegūluši:

  • tas vilciens, kurā skatītājs brauc brauc līdzi kopā ar skanējuma vibrāciju un telpas vērienīgumu;
  • tā mūzika un citas skaņas (arī Aļņa vaidi), kas līda zem apziņas;
  • tā kailā Melānijas mugura, kas bezspēkā lien kreklā;
  • tie bērni;
  • tās sadedzinātās vēstules;
  • tās rokas…, pirksti…,nospiedumi…,opera;
  • tie vaļenki un grīdas segums opernamā (grāmatā – Tretjakova galerijā);
  • tās bizes, kas šķiet kā lāča ausis (un grāmatas epizode par izglābšanos no slīkšanas tieši uzpeldējušo bižu dēļ to arī apliecina)…

    2

    Kadrs no filmas

Es domāju, ka nelaimi nav pelnījis neviens. Bet, ja tā ir ar kāju plati atspērusi durvis, tad atliek vien ļauties mantotajam spēkam un gēniem, kas ir arī mūsu. Šķiet, vispatriotiskākā rīcība, ko šodien varam veikt, ir patiesi cienīt latvieti sevī.

1

Viena no lpp.

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

One comment

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: