Latviešu lasītāja veiksme. Entonijs Dors “Mums neredzamā gaisma”

gaisma

Grāmatas par karu, protams, ir īpaša kategorija, tās lielākoties saistītas ar vēsturi, interpretāciju un parasti diezgan skaidru autora pozīciju. Daiļliteratūrā bieži šo tematiku atklāj ar klišeju palīdzību (īpaši, ja autors ir amerikānis), kas lasītājam liks gan pārdzīvot, gan raudāt, gan šausmināties. Bērni kā tēli ir viena tām. Jā, to varētu saukt arī par spekulāciju, par manipulēšanu.

Un tomēr jāpiekrīt taču, ka pasaule bez bērniem nav iespējama (par laimi). Savukārt karš uzglūn un sākas bez ielūguma.

Tā nav nekāda drosme – man nav izvēles.

Kļūt par karā iesaistītajiem pieaugušajiem bez bērnības ir viens vienīgs mīnēts ceļš, kurš jāmēro. Bez izvēles un tiesībām.

Entonija Dora “Mums neredzamā gaisma” ir grāmata par karu, par Hitlera plāniem, mērķiem un to nežēlību,

kaut patiesībā …nē – jāatzīst, ka karš ir drūms un pretrunīgs fons šajā stāstā par diviem bērniem, kuriem katram ir kāds devums un atņēmums, – meitene ir neredzīga, bet pilna iekšējas gaismas, zēnam piemīt unikāls talants matemātikā un fizikā. Abi ir spēcīgi un ļoti pozitīvi vērtējami tēli. No vienas puses, šis šablonisms patiesi traucēja lasīt un izjust stāstu, jo tēli šķita plakani, jau izdomāti un uz paplātes lasītājam pasniegti. Kā tādas papīra lelles. No otras – vēl viens šablons – bērni – , kam nav mīnusa zīmes vērtējumā a priori un vēl, un vēl paredzamības. Aklums, gaišums, izturība un ģenialitāte – pārsteidzoši un skumji vienlaikus. Un atkal klišeja, jo lasītāja attieksme ir izrēķināta.

Sižeta līnija, kas saistīta ar noslēpumaino akmeni, ir vēl kaut kas, kam baltus diegus var cauri samanīt. Varbūt tāda stāstā ievīta, jo tā galvenie varoņi ir bērni?

Grāmatas nobeigums…

Labāk par to, kas man tiešām patika:

  • ļoti labs tulkojums – šeit ir

stilbi, švīkstoša balss, trīsoša (radio) antena, skraja Parīze, kņūpus nogāzta pavārgrāmata, platmalu cepure…

      utt.- latviešu lasītājam ir paveicies (esmu šo grāmatu lasījusi arī krievu valodas tulkojumā… , mums ir brīnišķīgi tulkotāji!);

  • grāmatā nav asiņainu kauju aprakstu (lai gan nojausmu par to netrūkst, par Frederiku nerunājot…); par karu un tā briesmām var vēstīt arī gaidas, bailes – tādas, kas saistītas ar neskaitāmiem nezināmajiem. Kaut zeķu adīšana karavīriem – ir skaidrs notikumu tālākais izvērsums. Karš, kas tūlīt sāksies un uzņems apgriezienus. Kara ainas, kas atspoguļotas ar priekšmetisko pasauli

pa gaisu planē degošs laikrakstu kiosks..;

  • lielo nodaļu nosaukumi – interesanta atslēgas vārdu izvēle (to varētu nebūt vispār, bet tie ir un uzrunā);
  • mazo nodaļu atdalīšana ar mēnestiņiem;
  • ļoti patika Vernera jautājumi;
  • 300.lpp. tēva vēstule Marilorai;
  • stāsts par vardi, kas no verdoša ūdens paspēj izlēkt, bet katlā ar aukstu ūdeni, kas tiek karsēts, – izvārās.

Šī ir laba grāmata, un, ja tā pie jums ir nonākusi, noteikti izlasiet! Tomēr man jāatzīst, ka tēma “karš” visspēcīgāk izskan dokumentālā (vai vismaz ļoti tai pietuvinātā) prozā.

P.S. Atcerējos kādu filmu, kurā ir gan bērns, gan karš, bet kurā klišejas izšķīst nepārspējamā izpildījumā. Roberto Beninji “La vita e bella”.

Un arī Markuss Zusaks tomēr izkāpj no visiem rāmjiem, neskatoties ne uz meiteni, ne karu, ne Nāvi…

Izdevējs: Zvaigzne ABC, no angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova.

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

4 comments

  1. Es dzirdēju slavas dziesmas šai grāmatai jau no 2015.gada, bet mani kaut kas attur.. laikam tas, ka gada laikā ir kaut kāda kvota “kara vai okupācijas grāmatas”, ko spēju izlasīt.

    Like

  2. Slavas dziesmu dēļ to jau pasteidzos izlasīt, vēl latviešu valodā neiztulkotu. Toreiz nepabeidzu… Un par kvotām… jā, Tev taisnība, man arī laikam šim gadam ir gana 🙂

    Like

  3. Diez vai šis romāns spēcīgi ietekmē “kvotas”, jo salīdzinoši nelikās tik smags un nomācošs kā citas grāmatas par attiecīgo tēmu.

    Like

  4. Tieši tādēļ, ka tik apjomīgs un kopumā ne pārāk kvotu piepildījumu rezumējošs, gribas nedaudz atpūsties no turpmākās izvēles šajā žanrā… Nesanāca gan tāds perfekts punkts uz i. Varbūt vēl jāsaņemas un pašai sevi jāizaicina. 🙂

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: