(Ne)redzot (ne)redzēt. Žozē Saramago lasīšanas/ klausīšanās pieredze.

95cf98d1b5

Žozē Saramago bija mans atklājums šajā stāstu krājumā. Stāsts par kentaura ciešanām lika man meklēt vēl (ne jau ciešanas, bet foršus, talantīgi uzrakstītus stāstus 🙂 ).

Un atradu…Paradoksu pilnu distopiju, kas nenoliedzami ir realitātes alegorija.

Redze un ar to saistītas problēmas ir man tuva tēma kaut tādēļ, ka pati kopš pusaudža gadiem nēsāju kontaktlēcas, un zinu, kā tas ir, – piepeši ieraudzīt, ka kokiem ir lapas – sīkas, niansētās to nokrāsās, skaistas… Zinu arī, ka tīri labi var sadzīvot ar ne pārāk labu redzēšanu, tā teikt, pievērt acis un tā arī neieraudzīt skaidras cilvēku sejas, pierast tajās neskatīties vispār un diemžēl arī nesasveicināties, kad to prasa pieklājība. Un zinu arī bailes par redzes pasliktināšanos…

Жозе Сарамаго “Слепота”, lasa Ерисанова Ирина.

Tādēļ Ž. Saramago versija par akluma epidēmiju, kas pārņem pasauli, man šķita ļoti saistoša, un jāsaka – tā ir viena varena grāmata, turklāt pieredze tās klausīšanā/ lasīšanā bija pirmreizīga. Ikdienas darbu intensitātes dēļ nolēmu to klausīties – pa ceļam uz mājām, dažādos citos brīvos un praktiska darba veikšanas brīžos. Krievu lasītājas lasījums konkrētajam darbam – izcils. Bet kaut kas mani urdīja un mocīja, bija vietas, kuras gribēju lasīt pati, tad nu ķēros pie grāmatas acīm baudāmā formāta lasīšanas – un tas bija tiiik grūti… Patiesi savdabīgi autors licis dialogus un varoņu domas kopā kā tādā garā sprediķī, un dali nu, lasītāj, pats lomas un notikumus. Tā ka neviļus biju trāpījusi ar īsto audio/ pašas lasījuma variāciju, lai šo unikālo darbu pabeigtu. Man ļoti, ļoti patika šī pieredze. Domāju to atkārtot, un tā ir ideāla savdabīgai literatūrai, kura pilna visādu interpretāciju.

Pēc grāmatas izlasīšanas/ noklausīšanās atgūties nav viegli. Esmu jau šo to vēl palasījusies, arī pabeigusi, bet stāsts par aklumu ik pa laikam atgādinās… pats… Ir neticami, ka fantāzijas romāns var būt tik dziļi reālistisks un psiholoģiski niansēts.

Iesākumā bija viens, kurš pēkšņi, pie stūres sēdēdams un ļaudamies satiksmes plūsmai, kļūst akls. Acu priekšā – balta migla. Viens klīnisks gadījums, kam seko vēl un vēl viens, līdz tā ir jau epidēmija, kuras lavīnā neizskaidrojami redzīga ir tikai viena stāsta varone – kāda acu ārsta sieva.

Turpmākie notikumi ir cīņa – tāda nopietna un nenovēršama, ikdienīga, ik – stundīga, ik – minūtīga – par izdzīvošanu, par sistēmu, par varu, par cilvēcības saglabāšanu, par baru un individualitāti, par jaunu sajūtu un izjūtu pieņemšanu. Kā atklāt dvēseli, ja to acīs vairs neviens nevar saskatīt? Un kas kļūst skaidri redzams tikai aklajam? Akls pūlis bez hierarhijas, sistematizēšanās iespējām un pārraudzības. Panika, haoss, kurā izdzīvošana ir nejaušība. Šajā barā ir arī tādi, kas gatavi akli sist un nogalināt, savukārt mīlēt (kaut arī akli) – ļoti, ļoti retais. Visus ar pēkšņi uzklupušās nelaimes saistītos pārdzīvojumus Ž. Saramago stāsta galvenokārt par vienu cieši saistītu aklo grupējumu – to, kurā iekļuvuši pirmie redzi zaudējušie, turklāt neviens no viņiem nav nosaukts vārdā, arī vienīgā sieviete, kas redzi saglabā, stāsta laikā tiek dēvēta tikai par ārsta sievu. Viņa izvēlas aklo pasaulē pārvietoties kā redzīga, tomēr sazināties kā akla, un caur šo grūti īstenojamo uzdevumu viņai izdodas vismaz uz brīdi godīgi paskatīties acīs pašai dzīvei – šķiet, dāmai ar redzes problēmām, kas saudzīgi jāved pie rokas. Grāmatas galvenais jautājums ir par iespējām saglabāt cilvēcību apstākļos, kuros visam cilvēka radītajam zudusi jēga.

Ūūūū… šī grāmata ir īsta bumba, patiešām – tā ir pilna nianšu – tieši to, ko redzīgie redz, bet nesaskata (t.i., ne katrs, kam ir acis, redz…), un šāda darba izlasīšana patiesībā ir viens kārtīgs acu vingrinājums. Tā ir grāmata par sevis un citu pieņemšanu tad, kad esi spiests visu ieraudzīt bez acīm. Izcils darbs, pēc kura pabeigšanas (bet ne tikšanas vaļā) nekavējoties ķēros pie nākamā Saramago romāna. Ļoti iesaku! Īpaši tiem, kam viss kļuvis acīmredzams un pašsaprotams…

Vai kaut kas no Ž. Saramago ir tulkots latviešu valodā?

Ir arī filma, bet to nu skatīties vajadzētu pēc grāmatas, kas ir simtkārt labāka, izlasīšanas.

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

2 comments

  1. Saramagu nav tulkots latviski (vismaz man neizdevās atrast). Bet, ja ir interese, tad ieteiktu Jēzus Kristus evaņģēlijs- nesen klausījos (netā atrastu krievu audiogrāmatu) un biju stāvsajūsmā.

    Like

  2. Paldies par ieteikumu, ir jau atlikts. 🙂 Šobrīd lasu par dubultnieku, izvēlējos gan “Enemy” dēļ (otrādi tātad)…

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: