Apmaldīšanās džungļos. Džozefs Konrāds “Almajera muļķība”

240

2015. gada nogalē materializējas kāda ideja – man šķiet, šis fakts vienmēr ir apbrīnas vērts. Tiek dibināta izdevniecība “Burtlicis Burkšķis” (otrs vārds nosaukumā ir mulsinošs, bet tam acīmredzot ir kāda personiska nozīme…), kuras mērķis ir izdot latviešu valodā tulkotu līdz šim neizdotu klasisko literatūru. Vēl vairāk – bez drukātā izdevuma un e- grāmatas versijas ir pieejama arī audiogrāmata,

https://fabula.im/lv/577b940b679b2e12008cbabb-Almajera-mulkiba-Dzozefs-Konrads

kuru pēc izdevniecības piedāvājuma noklausījos. Un atkārtošu vēlreiz jau iepriekš izsacīto domu par audiogrāmatu klausīšanos : klasika ir ļoti piemērota tam, lai to klausītos labā lasījumā, visi īpatnējie slāņi, kas nereti sastopami sen tapušā literatūrā  (konkrētais darbs – pirmais rakstnieka romāns – izdots 1895. gadā), izteiksmīgā atskaņojumā neļauj atslābt interesei. Jāsaka, ar baudu noklausījos. Grāmatu lasa aktieris Jānis Skanis – šim romānam ļoti piestāv vīrišķīgas balss lasījums.

Vien šķita, ka pietrūkst dabas skaņu fonā – uguns sprakšķu vai upes šļakstu, vai zosu sasaukšanos- , katrā ziņā dabas aprakstu paralēlēm romānā ir atvēlēta ļoti nozīmīga simboliska loma.

Un tagad pasapņosim…

Cikāžu dziesma samtainā vakarā, kurš pēc dienas svelmes sadejojas ar netālu plūstošo upi un sniedz ilgi gaidītu veldzi. Džungļu radīto ēnu mistiskās aprises. Tas brīdis, kad, šķiet, prāts skaidrojas un domu ritms kļūst vienmērīgs un mierinošs. Dzimst idejas un būvējas plāni. Par to, kā veidojama nākotne, kā iegūstama liela bagātība, kā sienamas attiecības. Viss kļūst tik skaidrs kā vienādiem, gludiem posmiem saslēgta loģiska ķēde. Katrs posms paredz nākamo slēgumu, un nekam šo stingro savienību nepārraut.

Ja nu vien paša muļķībai vai sirds kaprīzēm…

Stāsts ir par Almajeru –balto vīru, kuru dzīves ceļš atvedis uz vienu no zelta salām Malajas arhipelāgā. Vīrs, kas noslēdzis aprēķina laulības, kļūstot par darījuma partneri milzīgai bagātībai, varai un cieņai. Vīrs ar lieliem sapņiem un mērķiem, bet arī zināmu laiskuma un neveiklības nastu, kas, gadiem ejot, tikai vēl vairāk atkailina viņa vājās uzņēmēja prasmes, nespēju rast kompromisus un nepietiekamās zināšanas. Ir tikai jaunības sapņi bez seguma. Ir sieva, kas pauž klaju naidu, turklāt savas rases īpatnībām atbilstošu. Ir asas kultūru atšķirības. Tikai smalka gudrība un spēja iedziļināties šajās atšķirībās būtu ļāvusi Almajeram savu sapņu valstību nostiprināt. Tomēr visas iekšējās cīņas un ārēji paustās nemākulības gluži kā postošs cunami laužas cauri baltā vīra lempīgi dzīvotajām dienām. Sapņi dzen sapņus, un cilvēks vien zina, ka cerība mirst pēdējā. Iegūt pirāta dārgumus, atgriezties Eiropā kā bagātniekam kopā ar savu daiļo meitu Ninu ir iecere, kas Almajeram ļauj tiekties, kārot un berzēt rokas. Viņš tikai vēl nezina, cik trausls kļūst izskaitļots un izmērīts nākotnes plāns, kurā netrūkst ne krāpšanās, ne cinisma, ne kārtējā dzīves grābekļa, tad, kad tam pretī stājas patiesība. Un galu galā… pati mīlestība.

Izsmalcinātas tēlu pārvērtības (Deins un viņa iekšējās atklāsmes, Ninas rakstura iezīmes, kas atklājas lotosa zieda cienīgā skaistumā, Almajera sievas zintnieciskie prātojumi, kas ļauj izdzīvot un meitu dzīves gudrībās apmācīt, galu galā paša Almajera dzīves izsīkuma temps), gleznainās dabas paralēles (palmu puduri, bezmiglas saule, nepieskatīti rīta ugunskuri, apmetnes tuksnesība – ieraudzījāt ainu?) un cīņa starp dzīves paverdzinātības izjūtu un tiekšanos pēc pārmaiņām – kurai lemts izbālēt un kura taps par pamatkrāsu…? Salas dzīves radītā izolētībā, krasā atšķirība no pārējiem tās iedzīvotājiem tikai pastiprina Kaspara Almajera nomāktības sabristos džungļus, kas ir likumsakarīga summa paša muļķības radītajiem saskaitāmajiem. Starp citu, viens no tiem ir pārdrošu kaprīžu ietekmē tapušais greznais nams, no kura pāri paliek vien nožēlojama putekļu kārta…

Grāmata kārtējo reizi apliecina, ka melos balstīta dzīves izpratne ved tikai un vienīgi tukšuma un bezcerības ceļu. Arī Almajeram nav lemts kļūt gudrākam, pašam spītīgi aprokot visus dzīvi apliecinošo vērtību nospiedumus, ļaujot sev iestrēgt pasaulīgas muļķības spīlēs. Kas gan ir cilvēks, kurš neklausa savai sirdij un, varas alku pārņemts, pacietīgi krāmē melu bruģi sev zem kājām? Viņš ir muļķis.

Ļoti interesants pasaules klasiskas piemērs, prieks par tulkojumu latviešu valodā.

Izdevējs: Burtlicis Burkšķis, 2015. No angļu valodas tulkojis Gatis Višņevskis.

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

2 comments

  1. Lasīju e-grāmatu. Man patika tropiskā teksta sajūta.

    Like

  2. Jā, es pilnībā piekrītu, ka šīs grāmatas lielākais pluss ir tieši neparastā noskaņa, ritms un dabas sasaiste ar varoņu pārdzīvojumiem. Pat neatceros ko līdzīgu lasījusi…

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: