Grāmata un pavasaris.

Šķiet, pavasaris ir atmošanās laiks ne tikai dabā. Arī mēs, kas esam vispretrunīgāk vērtējamie dabas produkti, mostamies un kārpāmies. Nemaz tik viegli nav, ne par velti tieši pavasarī cilvēks mokās ar nomāktību, iesnām, klepu un šķietami nepārejošu miega badu.

Viss, protams, atkarīgs no cilvēka paša resursiem, temperamenta, optimisma/ pesimisma devas, izdegšanas sajūtām, tomēr ir lieliski, ja rodas iespēja nomāktību kliedēt.

Ar ceļojumu (šogad, lai arī bija lielisks brauciens uz Spānijas zemi, vajadzīgo emociju gammu tomēr nesakrāju, Barselona diez vai būs mana mīļākā pilsēta, kaut daļu no apceļotā ļoti vēlētos apskatīt vēlreiz).

1.jpg

Ar pastaigām dabā (dubļainais, vēsais marts un, paldies Dievam, melnais suns, un vējš… hm, ne pārāk labs komplektiņš nomāktības kliedēšanai, izņemot suni).

Ar sportu (joprojām esmu meklējumos :)), ar pikniku brīvdienu pusdienās pagalmā (beidzot saulainas dienas!)…

2016_0328_10495100.jpg

Un, protams, ar grāmatu. Šobrīd lasu grāmatu par Cahariju Kacu (lieliska, ne ar ko nesalīdzināma, tūlīt došu ziņu)

300x0_caharijs.jpg

un vēl vakar apceļoju Jāņa Rozes grāmatnīcas izpārdošanas plauktus, kurus sasniedzu, nespējot paiet garām arī jaunumiem – tā nu izgāju no veikala ar pieciem guvumiem… Izmisīgi meklēju brīžus, kad palasīt… izmisīgi… Daru to, pat cepot pankūkas no rīta ģimenei, jo tad ir klusums, visi vēl siltās segās, varu mirkli palasīt ar čurkstoņu fonā…

Šādi es atzīstos savā pavasara netīkamo blakusefektu apkarošanā. Vēl vairāk. Jaunieguvumi ir īpaša tēma, tos varētu salīdzināt ar vēl neapgūtām garšām, ar priekšsajūtām, ar gaidīšanas svētku tirpoņu… 🙂 (tā, lūk, varbūt par emocionālu, tomēr manā gadījumā – precīzi), bet ir arī grāmatas, kas vienmēr (VIENMĒR) izvilks no kādas garastāvokļa bedres.

Piemēram, savu neaizstājamo autoru vismīļāko virsotnē Haruki Murakami pavasarim neiesaku – tie slāņi varētu vēl lielāku grūtsirdību radīt, Pēteris Hēgs, Herbjorga Vasmu arī saulei īsti nepiestāv, klasiskās mūzikas pavadījumā lasītā krievu klasika – arī pie kamīna un karstas tējas; pavasaris manā gadījumā nav arī dzejas laiks (tam ļoti piemērots ir jau pielāgotais rudens sākums). Kaut gan – šo visu var baudīt audiogrāmatās, darot ko diametrāli citādu – āra darbi, sauļošanās, pastaiga – šī disonanse prātu un ķermeni pārsteidz un atmodina, ir pārbaudīts…:)

Pati sev iesaku pavasarī lasīt kaut ko, kas vēsta par piedzīvojumiem ( ne tik daudz iekšējiem pārdzīvojumiem), kas ir sižetisks darbs un kurā varētu tikt slēpti dažādi pārsteigumi. Un vēl droši vien ko tādu, kas rosina praktiskai kustībai (tieši šajā nolūkā iegādājos „Kārtības maģiju”).

Un tātad mans pavasara nomāktību aizdzenošo grāmatu plaukts šobrīd izskatās šādi:

Esmu glītā secībā sarindojusi Duglasa Adamsa triloģiju četrās daļās (lasīju tiiik sen, bet emocijas atceros 🙂 ) – tas smieklu devas stimulēšanai:

9984-663-95-7.jpg

Marijas Parras „Vafeļu sirds” bija brīnišķīga grāmata, tādēļ jaunai iedvesmai – e-grāmatā iezīmēju citu rakstnieces grāmatu :

lejupielāde.jpg

Tad vēl piedzīvojumu garam – Elvitas Rukas „Izdzīvo. Piedzīvo. Lido” (jau ļoti sen vēlos izlasīt) un šajā kategorijā iesaku arī Aleksa Gārlenda „Pludmali”.

lejupielāde (1)lejupielāde (2).jpg

Baudai – Florianna Zellera “Bauda. Eiropas romāns” iegādājos vāka dēļ. 🙂

300x0_bauda.jpg

No jaunumiem sižetiski aizraujošas šķita Tahira Šaha „Kalifa nams”, Paulas Hokinsas „Meitene vilcienā”.

lejupielāde (3).jpg  lejupielāde (4).jpg

Nu, un tad, jā, bez tradīcijām nekur: pavasaris ir īstais laiks, lai sakārtotu māju, un saka, ka Marijas Kondo „Kārtības maģija” tiešām ir lielisks palīgs kārtības ieviešanai, savukārt gandrīz jau izlasītā Bena Goldeikra „Sliktā zinātne”, manuprāt, palīdzēs ikvienam sakārtot savu prātu, izvērtējot mītus un patiesību par dažādiem ar veselību saistītiem ieradumiem.2016_0501_12383700

Viss …dodos uz pēdējo sarunu ar Cahariju.

Ko Tu iesaki izlasīt tieši pavasarī un ko tomēr atstāt citam gadalaikam?

 

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

4 comments

  1. Nekad iepriekš nebiju domājusi, ka ir ziemas/pavasara utt. grāmatas. Es laikam izvēlētos lasīt drūmos gabalus pludmalē sauļojoties. Reiz kādā novembra dienā lasīju Lesingas “Piekto bērnu” un pēc tam skatījos Trīra “Melanholiju”, tad gan pēc tam es ielēju sev viskiju.

    Publicējis 1 person

  2. Es Lesingas “Piekto bērnu” izlasīju brīnišķīgā vasaras dienā, kad to biju nejauši iemetusi somā, dodoties uz telpas sprostu. Visu dienu pavadīju telpā, lasot šo grāmatu, un, izejot ārā, sajutos patiesi laimīga…
    Godīgi sakot, ideja par gadalaikiem varbūt arī nav tāda ļoti spoža un pierādāma, tomēr ienāk gan šad tad prātā, kad īsti nespēju izvēlēties un domāju par piemērotību tieši šai dienai, noskaņojumam. Un, ja izdodas sabalansēt, ir ļoti foršs komplekts. 🙂

    Like

  3. Vasarā gribas palasīt ko vieglāku, kur uz vāka pludmale, vai arī par ceļojumiem. Rudenī jau tradicionāli lasu šausmu/tumšās fantāzijas utml. darbus. Bet citādi laikam, vismaz man, gadalaikiem nav lielas ietekmes uz grāmatu izvēli.
    Kā tad pastaigas ar suni? Tās taču var pieskaitīt sportam. Īpaši, ja taisa tempa intervālus, var arī skriet.

    Like

  4. Ar suni, protams, sportiņš neizbēgams, bet es gribētu atrast piesaisti vēl kādā aktivitātē. Skriešana man vispār nepatīk…ļoti.
    Ar grāmatām vispār šobrīd, šajā brīnišķīgajā pavasarī, arvien retāk satiekamies. Lūk, pavasara ietekme! 🙂

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: