Atmiņu meditācija. Kazuo Ishiguro “The Buried Giant ”

giant

Kadzuo Išiguro vārds ir labi zināms arī latviešu lasītājam, un, ja tiks iztulkots viņa „Buried Giant”, domāju, tam ķeršos klāt arī latviešu valodā. Pārlasīt gribētos, kaut patiesībā izjūtas nav no vieglajām… Vēsturiska fantāzija, kas atkal apliecina cilvēka vājumu. Vājš mīlot, zaudējot, uzvarot un izjūtot slavas garšu, kas liek garšot vēl un izvēlēties pretiniekus, ar kuriem, iespējams, būtu vērts tuvināties. Vājš pretī mītiem, sapņiem, vēsturiskajai zemapziņai, pretī slimībai. Un šķietami tikai mīlestībā – stiprs, kaut īstenībā…, nē, vēl kailāks un vājāks.

Aksels un Beatrise, padzīvojis pāris, pamet ciemu, kurā jau sen zaudējuši iespēju vakaros vienam otru ieraudzīt kaut sveces gaismā, lai dotos bīstamā ceļojumā – viņi vēlas atrast dēlu, ko nav redzējuši ļoti daudzus gadus. Bīstams šis ceļojums ir ne tikai dažādu mošķu, pretinieku, bīstamu šķēršļu un neatminamu mīklu dēļ, visu sarežģī atmiņu zaudēšanas migla – tas nomāc tā, ka cilvēki nespēj atcerēties ne tuvas, ne tālas pagātnes notikumus. Vēsturiska amnēzija, kas liek uzticēties šodienas apstākļiem pavisam akli un nepamatoti. Un loģisks ir jautājums – kā gan iespējams apliecināt mīlestību tad, ja nav iespējams atcerēties kopīgu pagātni?

Tēlotā vide ir mītiska, radot asociācijas ar 6., 7. gs. Lielbritāniju – britu un sakšu cīņu savijums ar orku, pūķu un drakonu iesaisti. Ir absolūts ļaunums un tā pretspars – bruņinieks, kas cīnās ar vējdzirnavām…

Šis pagātnes vīziju, cīņu, izmisuma, vardarbības, alku un, jā, arī apmaldījušās mīlestības labirints ir jāizceļo abiem galvenajiem varoņiem, kas patiesībā nemaz tik veci nav. Un atmiņas viņus sāk vajāt tad, kad tie beidzot sadūšojas doties to vilkmei pretī, turklāt ilgi tās ir pavisam svešas un ceļā sastapto sabiedroto un ienaidnieku vēstītas. Kam lai tic? Nevienam? Pats sev (sevi nepazīstot)? Acīm, kas vairs nerāda gaismu? Prāta uzkrātai pieredzei, kas piemirsusies un kļuvusi reflektoriska ? Vai …sirdij? Vienmēr taču atbirst kaut kas viens….Atsijāšanās, kuras rezultātā arī cilvēks paliek viens – gan tad, kad dzimst, gan tad, kad pieņem lēmumus, gan tad – kad mirst…

Išiguro izmanto Nāves motīvus savos darbos ļoti meistarīgi – tā elpo blakus klusu, nemanāmi un pavisam tieši visu cilvēka dzīves laiku. Un tai nav iespējams pretoties…

Mēs katrs ik dienu kaut ko aprokam – kādu aizvainojuma dzirksti, kādu vārdu, kādu laimes izjūtu. Un mūža laikā šis krājums izveidojas visai milzīgs un mudžeklīgs – tāds, ka ne atšķetināt. Vieglāk ir pamest, necenšoties ar lāpstu triekties pretī sasalušai virskārtai. Pašsaglabāšanās instinkts. Ir ārkārtīgi sarežģīti – atrokot, atšķetinot saprast, ko iesākt ar jaunpienākušajām izjūtām. It kā atgūta ir dvēsele, bet tas ir tāpat kā pēkšņi ietriekties kādas dabas stihijas vidū. Savaldīt un piedot? Domāju, ka tas nav cilvēka spēkos… Tādēļ arī grāmatā ir tik daudz alegoriju, leģendu un mītiskā spēka. Pasaka par cilvēkam atvēlētā laika izvērtēšanu.

Tēlu romānā ir daudz, un tie šķetina notikumu gaitu arvien tālāk (kā jau ceļojuma aprakstā, kurā kaut kad taču ir jānonāk pie mērķa – atrakt visus noslēpumus, lai kāda problemātika skartu iesaistītos), bet pēdējā nodaļa izskan ļoti, ļoti intīmi, tai vairs nav nekādas saistības ar fiziskām izjūtām, ar sāpēm, zaudētām cīņām un ciešanām. Tā ir par cilvēkvientulību. Arī lielas mūža mīlestības iekšienē.

Un, lai cik nepriecīgi šis vārds izskanētu, tā ir gandrīz vienīgā patiesība un uzticības avots.

Grāmatai ir lieliska kompozīcija. Tā kulminē pēdējā nodaļā un atstāj tieši tādas pēdas, lai izlasīto varētu novērtēt par vēl vienu izcilu autora sniegumu.

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: