Akla caurredzamība. Dave Eggers “The Circle”

18302455

Kārtējo reizi savā dzīvē pārliecinos, ka ar grāmatām attiecības veidojas gandrīz biedējoši mistikas… Te pie manis nonāk kāds stāsts, pēc kura izlasīšanas mājās ienāk suns, tieši tas pats, kas tur, grāmatā…Te kāda grāmata, pavisam nejauši iesākta brīdī, kas neticami sasaucas ar lasītajiem notikumiem. Un te… „The Circle”… tieši tad, kad, mulstot un nepatiku īsti neizprotot, visi mājinieki izdzēšam savos tālruņos „Family Circle”. Kaut kā mulsinoši netīkami bija atkal un atkal dzirdēt pīkstienu, kas ziņo, kur šobrīd atrodas tavs tuvākais. Un tu pats… Blīva, lieka informācija, kas rada drošību. Kontrole, kas liek mierīgi gulēt un justies pavisam dīvaini, ieraugot nezināmu ielu nosaukumus un sarkanu aplīti ar norādi – tur nu viņš šobrīd ir, esi mierīga… Bet tās ir īstas bērnu spēles, salīdzinot ar Mejas gaitām absolūtās caurredzamības laikmeta sistēmas nodrošināšanā.

Grāmata, pēc kuras izlasīšanas, hm….pat grūti formulēt…, visticamāk, neko no visa tā neizdarīšu, bet izlasītais liek ķerties klāt visu kontu dzēšanai sociālajos tīklos… Bet, ņemot vērā manu pasīvo klīšanu šajās sfērās, varu atļauties arī nesaspringt. Tomēr izlasītais patiešām brīdina un satraucoši demonstrē nebūt ne distopiju, bet ļoti reālu dzīves īstenību.

Meja nonāk jaunā darba vietā, kas apvieno fizisko, materiālo, finansiālo un dvēselisko. Īsta paradīze ar izklaides iespējām, sporta laukumiem, piknika vietām, dzidri zilām debesīm, apelsīnu un citronu kokiem. Šejienes darbinieki ir atbildīgi par nākotnes nodrošināšanu, pagātnes sakņu izzināšanu, interneta lietotāju profilu rūpīgu izpēti. Tā ir vienota sistēma, kas ikviena virtuālās dzīves pilnasinīgu dzīvotāju vienkāršos līdz viena taustiņa nospiešanai. Apstiprini pieeju saviem datiem un veic maksājumus, komentē, paplašini interešu lokus. Viens lietotājvārds, viena parole, un… tu esi haizivij tieši vēderā… Visi uzkrātie dati ir personalizēti un pakļauti kāda cita kontrolei. Tehniskais progress, neapturamie varas un kontroles mehānismi pakļauj un rada iespējamu tirānijas monopolu. Dimensija, kas ir pats pilnīgākais stereometriskais veidojums Visumā.

Pati Meja nepārprotami simbolizē ikvienu, kas virtuālo dzīvi izdzīvo patiesāk par īstenību.

Daži algoritmi, un kādam ir zināma tava gaume, tavas intereses bez jebkādiem iepazīšanās rituāliem. To sauc par reducēšanu un laika taupīšanu, kaut, ja parēķinām, cik daudz laika pavadām, klabinot tastatūras taustiņus, par tā produktivitāti realitātē runāt ir diezgan ironiski… Ja nepiedalies sociālo tīklu aktīvajā laikošanā, datu atjaunošanā, interešu grupējumos vai ja esi mazaktīvs tajos – to varētu uzskatīt par zemu pašvērtējumu vai pat antisociālu uzvedību… Ja nav tvītu, komentāru un like… tevis varētu arī nebūt…Tas nekas, ka tavas dzīves vissvarīgākā mirkļa fiksējums ir viens no miljardiem citu…Iedomājieties, kāds, kurš vēro jūs daudzu tūkstošu kilometru attālumā, var novērtēt izdarītās izvēles, veselības riskus, piemēram, iebilstot pret kāda ēdiena lietošanu uzturā. Tā ir pasaule, kurā cits citu vēro, komentē, balso, atzīmē ar patīk/ nepatīk, smaida un skumst, atjauno savu darbību statistiku, nemainot sēdēšanas pozu….Būtiska ir virtuāla kustība, kas rada ilūziju, ka esi visu notikumu centrā, kaut patiesībā visus procesus vada paguris lietotājs un monitors. Un tā mums visiem ir iespēja kļūt gandrīz par Dievu. Par morāli. Par soģi. Mēs varam redzēt to, ko redz visi.

Esam vienā mirklī gatavi pieņemt lēmumus, kas skar kādas jaunas diētas ietekmi uz organismu ( un gatavi par to arī maksāt) un kas skar terorisma jautājumus. Vienas stundas laikā plašs kompetences spektrs: viedoklis par homeopātiju un citu medicīnu, par sešiem bēgļiem, par islāmu un kristietību, par draudzenes kāzām un dažiem pareizrakstības jautājumiem, par latviešu sabiedrības krējuma etiķetes neievērošanu un krīzi tērpu izvēlē, mērojot daudz tālākus sarkanos paklājus. Kompetences katliņš jau sen burbuļo un skrien pāri, bet vēl daži like saulainajiem retrīveriem un pausti pseidokritiķu cienīgi viedokļi, par kuriem gana ilgi iespējams arī tīksmināties.

Tikai jautājums, vai cilvēka smadzeņu funkcijas, kas, par laimi, ir ierobežotas, paredz zināt visu… par visu?…

„Noslēpumi ir meli”, „Dalies – tātad mīli” u.c. postulāti ļauj būvēt smalki veidotu akvāriju, ko galu galā var izpostīt vienas rijīgas haizivs kampiens.

Grāmata – īstenības paradoksus un muļķības izprast ļaujoša un iesakāma ikvienam, kas apjauš savu atkarību no pogu spaidīšanas, Stīva Džobsa, mātes Terēzes, Gandija un Opras Vinfrijas atziņu retvītošanas utt., u. tjpr.

Grāmata, iesākta nevainojamas spozmes un šķietamas paredzamības noskaņā, palēnām pārtop baisā labirinta skrējienā, kam arī lasītājs zina tikai vienu izeju. Mums ikvienam ir tiesības nebūt redzamam….

Katrā ziņā izlasītais man lika pārdomāt savus ieradumus visādu tīklu lietošanā (diemžēl esmu iepazinusi tikai vienu tīklu un tā izmantošanas iespējas un nekad neesmu ķērusi tauriņus…)

Gaidīšu filmu….

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: