Bez fanfarām gada noslēgumā. Džeimss Mīks “Sirds ielauzās”

485347

Mēs ģimenē gadu parasti noslēdzam ar kolāžas veidošanu. Lipinām vēlmes un tad noliekam redzamā vietā. Visu gadu dažādi akcenti rēgojas acu priekšā, un, gribi negribi, domām jāmaterializējas. Lielākā daļa tiešām piepildās! 🙂 Un, protams, kāda no vēlmēm parasti ir saistīta ar pašu ģimeni…

Gada nobeigumam izvēlējos grāmatu par ģimeni, tādu samērā apjomīgu -, kā anotācijā solīts, „operas cienīgu sāgu”; gribējās kā mūziklā …, lai gads izskan ar skaļu troksni un aplausiem (kaut vispār man tā galīgi nepatīk). Nu, nesanāca šoreiz…

Džeimsa Mīka romāns „Sirds ielauzās” ir plašs vēstījums par cilvēkiem un zināmā mērā arī par kolāžām jeb vēlmēm, kas diemžēl piepildās, un diemžēl tādēļ, ka tās saistītas ar ikvienam piemītošo nelāgo pusi. Šī ir viena no tām grāmatām, kuru pēc izlasīšanas tomēr vilcinātos ieteikt…, katrā ziņā neieteiktu tad, ja vēlaties grāmatu atpūtai, priekam vai sižetiskas dinamikas baudai. Nebūs… Visi ētiski iztirzājamie jautājumi par cilvēka sliktajām un labajām rīcībām ir tik intīmi, ka ir pat mazliet nepatīkami tos redzēt klaji atklātus. Ir netīkami redzēt cilvēka neglīto pusi. Un arī saprast to, ka tādi esam mēs visi. Mazliet neglīti. Tas, kurš to vēlas noliegt, ir acīmredzot ieslīdzis melos līdz ausīm.

Grāmatas galvenajam varonim Ričijam jāizšķiras starp ģimenes nepazaudēšanu kādas neapdomīgas rīcības dēļ un māsas grēku izsūdzēšanu „Morālajai bāzei”. Vai nu… vai… Māsai Bekai cīņa par sevis turpināšanu pēcnācējā arī ir nopietnus morālus ieročus prasoša. Aleksam, tam, kurš Beku mīlējis un mīl, ir jāsaprot, kā šo izjūtu nezaudēt nodevības brīdī. Tā… samērā pasmagi. Jāatzīst gan, ka galvenie varoņi nav tādi vienkārši dīkdieņi, viņi ļoti daudz atdod savas dzīves darbam, radošajam profesijā: Beka ir atklājusi jaunu invazīvu parazītu sugu, kas ir revolucionārs atklājums un var palīdzēt malārijas ārstēšanā, Ričijs vēlas uzņemt dokumentālu filmu par sava tēva slepkavu, Alekss ir izpētījis šūnas tādā līmenī, ka atļaujas nopietnā zinātniskā darbā paust atzinumus par cilvēka dzīves pagarināšanas iespējām.

Grāmatā ir daudz pērļu un pārdomu, interesantu spēļu ar cilvēku vienādībām un krasajām atšķirībām, kas kopumā ļauj lasītājam tīri veiksmīgi identificēties ar aptverto laikmetu, notikumiem un tajos iesaistītajiem. Tomēr man jāatzīst, ka šeit visa kā ir par daudz – par daudz dilemmu un nopietnības, pārāk plaši un tieši tādēļ samērā virspusēji tverta vide, otrā plāna varoņu arī …daudz. Daudz inteliģences, kas atvadās „ar pipariem uz mēles”, jo gandrīz visi grāmatas varoņi ir uzlikuši samērā augstu prāta latiņu dzīves izzināšanā, bet tas nepavisam nepadara šo procesu vērtīgāku un …gudrāku. Vienalga, vai fanātisks darbaholiķis, vai dievticīgais, vai agnostiķis – tas tversies pie dzīvības tikpat ietiepīgi

Reizēm šķiet, ka nav nekādas nozīmes kaut kāda ētikas kodeksa noteikšanai, ir tikai pateicīgi vai nepateicīgi dzīves plūsmas apstākļi. Kā gan iespējams, ka pret savu tuvāko var attiekties ar naidu, ar viltu, ar dusmām, lai īslaicīgi sevi pasargātu? Vai… kā iespējams dot roku sava tēva slepkavam, zinot, ka tas nepieciešams dokumentālas filmas par kādu karavīru un viņa iznīcinātāju uzņemšanai? Atbildība, ētika… diemžēl kā izbalējuši reklāmas saukļi izgaist cilvēcisko iegribu priekšā. Un kārtējo reizi šī grāmata apliecina to, ka dzīvē ļoti daudz ko nosaka vara, nauda un kaislība. Pārējais šķiet visai grūti nosargājams.

Vai jums bieži prātā ienāk jautājums par to, ko jūs darītu kāda cita vietā? Vai par to, ka, paldies Dievam, cita vietā tomēr neesat, jo savu morālo fundamentu ir izdevies nosargāt tīri stabilu, kaut arī ne pārāk interesantu (un tieši tādēļ arī stabilu)? Gribat par to parunāt?… Tad lasiet šo grāmatu 🙂

Dažas sarunas:

  • Vai ir labāk būt laimīgam nekā labam? – Galvenais ir būt nevis laimīgam, bet gan veiksmīgam..
  • Man ir tāda sarunas teorija par sarunu, ka, iepazīstoties ar cilvēku, ir jāsaka pirmais, kas ienāk prātā, un tas jāatver diskusijai. Ja otrs negribēs par to runāt, tā ir viņa problēma.
  • Kļūsti par manu sievu, manu bērnu māti, un tu vari nostāties uz šī morāles fundamenta – tradīcijas, kopīga likuma un desmit baušļiem..
  • Lai arī kur tu būtu, nāve tevi atradīs pat nocietinātā tornī… (tā Korāns.)
  • Es gribu, lai mēs piederētu. – Kam? Sabiedrībai? – Šim laikam..

Laimīgu Jauno gadu un vieglas izvēles visiem!

Izdevniecība „Dienas Grāmata”, no angļu valodas tulkojuši Mārtiņš Pomahs un Aija Uzulēna; 2015.

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: