Miera un laba prāta alkas. Bleins Hārdens “Bēgšana no nometnes nr.14”

lejupielāde (2)

Grāmata „Bēgšana no nometnes nr.14” ir dokumentāls stāsts, kura galvenajam varonim Šinam 2005. gada 2. janvārī gan plānoti, gan nejaušu apstākļu (piemēram, pakāpjoties uz miruša līdzbiedra ķermeņa) sakritības rezultātā izdodas izbēgt no Ziemeļkorejas politieslodzīto nometnes, kur viņam bija nelaimējies piedzimt un cīnīties par izdzīvošanu. Stāsts tapis, pamatojoties uz dažādām liecībām un faktiem, ne tikai uz paša Šina stāstīto, kurš ar informāciju kopumā dalījies visai skopi, kā arī mēdzis to mainīt, atzīstot, ka ir melojis. Acīmredzot viens no grūtākajiem atvēršanās sabiedrībai izpausmes veidiem ir secīgi savirknēta hronoloģija par piedzīvoto aiz augstspriegumam pieslēgta dzeloņstiepļu žoga. Un tur piedzīvots tas, kas šķiet prātam neaptverami: līķu kaudzes, vērtībsistēmas neesamība, nežēlīga spīdzināšana, izdzīvošana, kas patiesībā ir gana nejauša. Briesmīgi necilvēcīgs šķita viss izlasītais: fakts, ka vienīgais Šina nepiedodamais noziegums ir tas, ka viņš ir sava tēva dēls; ka informācijas par ārpasauli nav nekādas (pat tādas, kas vēsta par Zemes apaļumu un par citu valstu esamību); ka šīs nometnes pastāvēšana ir slepena valsts informācija; prātā palicis arī stāsts par asiņojošu brūču apkopšanu ar sāļu zupu. Nav iespēju nomazgāties, elektrības pieejamība – 2 stundas dienā, skolotāji ar ieročiem, savu līdzbiedru uztveršana ar milzu aizdomām un pilnīga gatavība nodot ikvienu blakus mītošo, pat savu māti… nu, baisi…

Ko nodara cilvēkam izsisti pamati (piemēram, Maslova piramīdas pilnībā sadragāts apakšējais slānis)? Neapmierinātas pamatvajadzības rada pretestību, zvērīgu cīņu par izdzīvošanu, visas acīm redzamās pasaules ainas pilnīgu sakropļošanos.

Ziemeļkorejā pārtikušu cilvēku skaits, iespējams, ietiecas 200 tūkstošos (un kopējais ienākumu līmenis vidēji iztikušajam ir ap 1900 dolāriem… gadā), bet iedzīvotāju kopskaits, kā zināms, – 23 miljoni. Nometnēs, kuru pastāvēšana ir 12 reizes ilgāka, nekā pastāvēja nacistu koncentrācijas nometnes, ieslodzīto skaits – aptuveni 154 tūkstoši. Arī statistika – šermuļus uzdzenoša…

Atsevišķi izceļams, protams, ir stāsts par Kimu Čeniru (brr….), kurš valstī, kas ir patiesi nabadzīga un kuras nakts satelītattēli atklāj melnu caurumu starp Ķīnu un Dienvidkoreju, jo pietrūkst jaudas apgaismojumam, peldas bagātībā (nu…peldējās), kuram no Uzbekistānas tiek piegādāts kaviārs, no Dānijas – cūkgaļa, no Ķīnas – vīnogas, bet no Taizemes – augļi…

Un, lūk, skats, kurā nabaga zombētā tauta sēro pēc vadoņa nāves:

Nometnē mītošo galvenā priekšrocība ir pilnīgs cerību trūkums, absolūta nezināšana par to, kas notiek ārpusē un uz ko vajadzētu tiekties. Un arī Šins tikai no diviem nejauši sastaptiem līdzbiedriem (viens no viņiem aprūpē Šina brūces kamerā bez logiem) uzzina, ka ir tāds ēdiens kā cepta gaļa, ka netālu straujos tempos plaukst Ķīnas ekonomika. Šajā vietā, kur uzticēšanās ir labākais veids, kā dabūt lodi pierē, tieši neliela šīs īpašības deva radīja vēl pavisam jaunajā cilvēkā visiem saprotamās alkas pēc brīvības.

Šī grāmata atklāj dzīvesstāstu, kas ir patiesi smags. Esmu ieaudzinājusi sevī lielu pietāti pret ciešanām un neatļaujos tās kaut kā vērtēt. Ne man no saviem ērtumiem par to spriest. Kādam noteikti šķitīs, ka ģimenes nodošana ir kas nepiedodams, ka pateikšanās apstākļiem, kas ļāva miruša cilvēka ķermeni izmantot par iespēju tikt pāri žogam, ir necilvēcīga…, un tomēr, vai gan par to spriest tam, kuram nav ne jausmas par to, kā cilvēkam pieaugt kā šausmu filmas galvenajam varonim ik dienu, gadu pēc gada, neatslābstot…?

Kopumā – šokējošs stāsts, kuram faktiski nav nekādas literāras vērtības, kura galvenā varoņa pārdzīvojumi – neticami, iespējams, arī apšaubāmi, turklāt netīkami šķiet Šina centieni šo stāstu pārdot dažādās pasaules vietās. Vēstījuma kopējais salikums gan šķiet visai virspusējs (tāda neliela asociācija ar vikipēdijas datiem…nu tā kaut kā). Un tomēr šo grāmatu būtu svētīgi izlasīt tiem, kas ieslīguši pašžēlošanas rutīnā vai arī, piemēram, īsti nezina, ko tādu varētu sapirkties Ziemassvētku mantu kaudzes papildināšanai…

Nu, jā, nav gluži pirmā Adventa cienīga lasāmviela, bet varbūt arī tieši laikā – vēlreiz padomāt par mieru virs zemes un cilvēku labo prātu, un diemžēl arī šo jēdzienu neesamību sazin kādu mērķu pēc…

Izdevējs: Zvaigzne ABC. No angļu valodas tulkojis Juris Miesnieks.

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

2 comments

  1. Pirms vairākiem gadiem skatījos dokumentālo filmu ar šo personāžu, un iespaidģi, jā, bet līdz galam tomēr nenoticēju, ka no tādas vietas var tikt prom un pasaulei stāstīt savu versiju..

    Like

  2. Nometnes apraksti ir neticami briesmīgi. Kopumā uztvēru to kā patiesu stāstu (daudz faktu, avotu) ,un izbēgt Šinam izdevās gan dažādu apstākļu sakritības, gan likumu radītā haosa, korupcijas dēļ. Nezināju, ka ir arī filma.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: