Kokteilis bez nogulsnēm jeb terapija franču gaumē. Fransuā Lelors “Hektors sāk jaunu dzīvi”

hektors

Grāmatas manā lasītāja pieredzē varētu iedalīt vairākās grupās: vienas – rūpīgi plānoti pirkumi, ilgi gaidītas un beidzot izlasītas, citas – ilgi plauktos gulējušas, grāmatas, kuras vēl… kaut kad jāizlasa, bet laiks… tas dzen, un es vienkārši nepaspēju.

Un tad vēl ir tādas, kas mēdz uzkrist pašas uz galvas – še, lasi! Un, izrādās, tās pēdējās gluži mistiskā kārtā manā dzīvē trāpās tieši laikā.

Tā JR grāmatnīcā nejauši uzskrēju virsū F. Lelora „Hektors sāk jaunu dzīvi”, turklāt mazā, nepretenciozā grāmata pat vēl nebija izlikta pārdošanai. Bet… bija notikuši tieši divi notikumi dienu pirms grāmatas iegādes: es biju noskatījusies filmu par Hektoru, kas mani ļoti aizkustināja; biju dzirdējusi G. Āboliņa pieteikumu jaunās grāmatas lasījumam. Ideāli priekšnoteikumi grāmatas obligātai pārceļošanai manā somā.

Grāmatu dabūju, daudz no tās negaidīju – viegla, francūziska lasāmviela par psihoterapeita Hektora sevis meklējumiem, cīnoties ar diezgan tipiskām personības krīzes pazīmēm. Pacientu dzīvesstāstu savijums ar ārsta šaubām un centieniem + dažas lieliskas idejas. Jāsaka, tāds kokteilis, kura garšas buķete droši vien ātri aizmirstos, ja vien…uz galvas uzkritusi nebūtu otra grāmata – Amēlijas Notombas „The Enemy’s Cosmetique”. Un šis nesaderīgi saderīgais grāmatu sajaukums bija nevainojams plāksteris manai tikko uzplēstai brūcei, kas iegūta cilvēkdabu nesaskaņu rezultātā.

Ar Hektoru bija tā, ka tā atkal tapa par manu mašīnas grāmatu. Viegla, džeziska maniere skaistā vasaras vakarā trīs stundu brauciena fonam. Tāds pūtiens, skrējiens, kurā stundas pārtop minūtēs, un tu saproti, ka šis laiks gluži vienkārši krīt ārā no tavas dzīves. Un tad ir labi, ka Hektors no somas ir pārceļojis mašīnas sānu durvīs (tas notika atkal nejauši); Hektora sabiedrība ar ironisku un vieglu dvesmu brīnišķīgi uzlabo garastāvokli. Ir laba sajūta tikt neapgrūtinātam un just, kā mainās noskaņojums. Vai es šo grāmatu liktu kādā īpašā goda vietā? Vispār manās mājās grāmatas par psiholoģiju ne latviešu valodā, kas saglabājušās vēl no studiju laikiem, stāv visaugstākajā plauktā (es pat netaisos tur vairs aizsniegties). Nē, visticamāk, īstā vieta šai lasāmvielai ir kādā no 20 somām vai mašīnas kabatā, vai varbūt tikt nejauši aizmirstai sabiedriskajā transportā. Un to var tā, starp citu, izlasīt, viennozīmīgi uzlabojot omu. Šī grāmata ir lieliska noskaņojuma pozitīvas frekvences precizēšanai. Tā šķiet pavisam nenopietna, kaut stāsta par situācijām, kurās cilvēki mēdz kardināli mainīt savu dzīvi, un ne vienmēr šīs pārmaiņas nes ko labu.

 Hektors, kurš ironiskā kārtā ir psihiatrs un ik dienu dod padomus citiem, nu pats ir nonācis diezgan izteiksmīgā krīzes posmā, no kura (atkal ironiski) kārpās ārā kā cilvēks vulgaris, nevis kā problēmsituāciju risināšanas guru.

 Mēs varam doties cilvēkos un naski virknēt laipnas un patukšas frāzes, tā deldējot dienu pēc dienas.

Mēs varam izdegt darbā un skaitīt mantru:

„…lai kādi liktens lemtie ceļi mūžā birst,

Ciet klusi un ceļa galā mirsti…”

Mēs varam tverties iluzorās attiecībās vai piemērot veselu jūru aizsargmehānismu.

Mēs varam izlikties par laimīgu pāri, jo šķiršanās ir pārāk biedējoša.

vai arī

vienkārši un, lieki sevi neizšķiežot, būt laimīgi… nu, vismaz lielāko dienas daļu… Un cik vienkārši ir sastādīt savu laimes sarakstu un būt negaidīti pārsteigtam, ka patiesībā… tas viss jau sen ir ar roku aizsniedzams…

Tikai grūti nākas cilvēkam ne tikai ļauties dzīves pārmaiņām, bet arī atzīt, ka viņš tās vēlas.

Kurš gan atzīs, ka grib mainīt savu dzīvi vakarā, kas aizsākas ar gardiem pīļu salātiem…? Vēl jāatceras, ka, lai dotos ceļojumā, ir jāiziet no mājas, jāpamet savs drošais patvērums. Un pārmaiņas savukārt prasa lielu rūpību un plaši pavērtas acis…

Tā nu Hektors ļaujas un neļaujas šai terapijai franču gaumē. Un lasītājs līdzi…

Izlasījusi grāmatu, to ieliku atpakaļ mašīnas sānu durvīs un domāju par to, kā man trūkst. Trūka tikai kafijas ar kanēli…

Savukārt Notomba papildināja garšas un uzlika cepurīti šim cilvēkproblēmsaldskābajam smūtijam. Par šo stāstu mazlietiņ vēlāk…

Noskatieties filmu, ja vēl neesat to paspējuši! Tā gan ir par citiem Hektora laimes meklējumiem, balstīta uz kādu laiku iepriekš izdotu grāmatu par šo pašu Hektoru (jau pierasts, ka latviskie tulkojumi tiek izdoti nedaudz ačgārnā kārtībā…).

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: