Cik sver vara un mīlestība? Pērs Ulovs Enkvists “Galma ārsta apmeklējums”

519c2b0c-495a-4914-b1b1-32f59f9d0ece

Mēs droši vien varam būt laimīgi, ka dzīvojam laikmetā, kam pamatā gan ir daudz cīņu, varas apliecinājumu, arī posta, kas, lai arī nekad un nekur pilnībā, bet kopumā pasauli ir pārliecinājis par dažādiem mierīgiem izdzīvošanas likumiem civilizācijā un sabiedrībā. Domāju, ikviens, kas aizrāvies ar grāmatu lasīšanu, ir domājis par iespēju dzīvot citā laikmetā, citā sociālajā statusā utt. Un nez cik no šīs domas apaudzētājiem ir secinājuši, ka šeit un tagad ir vislabāk?…Pati tā nereti nodomāju, aizverot vāku grāmatai par austrumu kultūrām, karu, vēsturi…

Arī Pēra Ulova Enkvista „Galma ārsta apmeklējums” ir grāmata, kas atklāj 18.gs. Dānijas likumus, tradīcijas, ierobežojumus, varaskāres uzvaras zemiskās priekšrocības pretstatā cilvēciskajām vēlmēm un kaislībām. Interesanta, skumja un nedaudz atsvešināta – tā es raksturotu šo lasāmvielu, kurā aizraujošais saistāms ar reāliem Dānijas vēstures faktu šķetinājumiem un skumjais ar tā laika cilvēka mazajām iespējām ļauties patiesu jūtu izpausmēm. Grāmata ir laikmeta liecība, kuras pilnīgums šoreiz saskatāms nevis niansēs, bet tieši kopveselumā: sākot ar hronoloģiskā stāstījuma stilu, kuru ne pārāk baudīju, bet tas lieliski saskanēja ar garīgi slimā karaļa raksturojumu un galmā nemitīgi valdošo trauksmi, un beidzot ar izteiksmīgu un lielvērtību mūžību apliecinošo nobeigumu. Romāns pa īstam izgaismojas, izskanot tā pēdējam teikumam, un tādēļ varu sacīt, ka grāmata man patika (ņemot vērā to, cik bieži grāmatas sabojā tieši nobeiguma daļa, šī, manuprāt, ir izcila…).

Ir spilgti izcelts galvenais varonis, un tas nav ne karalis, ne karaliene, lai gan tieši viņi ir tie, kas ārstam Štrūenzem, intelektuālim pie rakstāmgalda, bez militāras varas izpausmēm (kas vēsturiskā skatījumā ir gandrīz neiespējami) palīdz īstenot dažādas apgaismības iedvesmotas reformas un nonākt ļoti tuvu valsts apvērsumam. Viņā garīguma ir vairāk nekā viltības, un, visticamāk, tas ir galvenais iemesls arī šodienas pasaulē bieži vien nostāties objektīvās zaudētāja pozīcijās. Tikai iekšējo uzvaru akcentējoši ir tas, ka tādiem cilvēkiem kā Štrūenze, pat nocērtot galvu un labo roku, un galu galā visu iespējamo, tomēr nevar bende līdz galam nocirst visu…Un arī bēdas, tik klusas kā nāve, var kļūt nekontrolējamas – iespaidīgi raksturota ļaužu pūļa izmisusī aizplūšana no ešafota, nenoskatoties nāves soda izpildi…

Pāri politiski trauslās valsts vēsturiskajam vēstījumam, protams, ir stāsts par karalienes un ārsta mīlestību. Tā ir pēkšņa, skaista un neizbēgami nolemta. Tā ir apveltīta ar milzīgu varu un spēju lauzt jebkādus cilvēka principus. Tā uzvar bailes. Tieši mīlestībai Enkvists uzliek galvā viskrāšņāko valdnieces kroni, jo tā valda laikmetiem cauri par spīti vissmalkākajām stratēģijām, nežēlībai, briesmīgai fiziskai iznīcībai un atriebībai. Un tai sekas joprojām redzamas mūsdienu Eiropas karaļnamos, kur valda aizliegtās mīlestības augļa atvases.

  Erotiskās ainas aprakstītas jutekliski, un, iespējams, arī ir „skaistākās zviedru literatūrā” (ak, vēsie skandināvi…), tomēr filmā, kas stāsta šo pašu vēsturisko stāstu, bet veidota pēc citas grāmatas motīviem, šo jutekliskumu ieraudzīju asāku un mani uzrunājošāku.

18.gadsimta laikmetā, iespējams, ir daudz mazāk visādu slāņu, kam lauzties cauri līdz patiesības atklāšanai, slepeni plāni un rūpīgi pārdomātas stratēģijas ātri zaudē draudu un nežēlīgas izrēķināšanās priekšā, tomēr tas acīmredzot ļāva cilvēkiem, par laimi un nelaimi vienlaikus, būt jūtīgākiem un dzīvi kopumā asredzīgāk tverošiem. Šī grāmata varētu būt arī viens no politisko spēļu labākas izpratnes avotiem. Tā atklāti uzdod lasītājam dažādus jautājumus par brīvību, ierobežojumiem un svītru tiem pāri. Un, jā, lai arī šķiet, ka šodien mums visapkārt ir cilvēki, kam ļauts kvēlot un dzīvi atklāti apliecināt, ir tikpat skumji, kā lasot šo vēsturisko romānu, saprast, ka arī šodien daudz ko nosaka rangi un tituli, kam pateicoties ir iespējama viltotas cieņas baudīšana un pat absolūta parazitēšana. Gluži kā vienā nedaudz smakojošā galmā…

Vispārcilvēciskie jautājumi (pārsvarā gan retoriskie) un atzinumi neizpaliekoši:

Vai alkas un mīlestība ir viens un tas pats?

„Vislielākās alkas ir pie robežas..”

„Visvairāk mums prāts nesas uz aizliegto..” Kas tev ir aizliegts?

„Bija tomēr skaisti redzēt kādu, kurš… kvēlo. Ir dzīvs..”

„Tikums un netikums ar laiku nomaina viens otru..”

„Tos, kas pretī, gan jau es tos varēšu atšķirt. Bet kuri ir par?..”

Dieva neizdibināmība slēpjas faktā, „ka viņš bija pats pirmais starp politiķiem..”

Cik izplatīta mūsdienu pasaulē ir kanibālisma jēdziena pārnestā nozīme?

„Lielie, skaistie koki ir nopērkami, un tie ir jānogāž..”

 „Vai tas, ka cilvēks ir brīvs no kaislībām, rada lielu mieru? Vai… lielu tukšumu?”

Grāmata pauž vispārzināmo, ka vara un beztiesiskums – tie ir tieši tikpat mūžīgi jēdzieni kā mīlestība… Lūk, Dieva, vissenākā politiķa, svaru kausu piedāvājums visas pasaules pastāvēšanai, uzplaukšanai vai iznīcībai.

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

2 comments

  1. Filma viena no skaistākajām un kvalitatīvākajām skandināvu kostīmfilmām, ko gadījies redzēt. Prieks, ka tieši pēc tās Alīsija Vīkandere un Mads Mikelsens arvien vairāk izsitas “lielajā” kino/tv.

    Like

  2. Jā, es atceros, ka šo filmu skatījos pa fragmentiem, jo zināju, ka tas viss beigsies traģiski, un emociju dēļ nevarēju vienā piegājienā noskatīties šo stāstu. Aktierspēle tiešām lieliska.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: