Bibliotēkas šāviens pa diviem zaķiem. 1) Mīlestība šķērsgriezumā. Ians Makjuans “Bezgalīgā mīlestība”

DSC_0001

Tas tomēr ir tik neticami, kādu ietekmi var radīt ar valodas palīdzību. Valodas līdzekļu meistarīgs izmantojums var lasītājam palīdzēt izprast gan mīlestību, gan varu, gan cietsirdību, līdzcietību, mizantropiju, pat vardarbību…Es šoreiz par I. Makjuanu. Protams, autors zināms, lasīts, ekranizācijas spožums pārspriests. Pie Makjuana devos, jo aizgāju līdzi meitukam uz bērnu bibliotēku (Potera bums uz urrā!), un, protams, nespēju nepakļauties valdzinājumam izstaigāt pieaugušo nodaļu – netipiska būtu aina, ja es no grāmatu krātuves izietu tukšām rokām. Vienā – šausmīgā apvākojumā „Bezgalīgā mīlestība”, otrā – „Amsterdama”. Vasaras atkārtojumu sezonas saldmei. Un ideālas grāmatas, kas lasāmas svelmainā dienā, tādās kā šī.

Tātad meistars Makjuans. Šķiet, visas viņa grāmatas ir par apmātību. Galvenie varoņi ir tik ļoti nodarbināti ar sevis, citu, laikmeta analīzi. Tik pārņemti, ka iekšējās cīņas neizbēgami izlaužas uz āru, radot visbiežāk visai postošas sekas.

Es piederu pie tiem lasītājiem, kas Faulza „Kolekcionāru”, Plātas ”Stikla kupolu” un Makjuana „Svešinieka mierinājumu ( un vēl…) pārlasa… ļoti daudzas reizes… nezinu, varbūt kāds tajā saskatīs ko patoloģisku… Kaut kas šajā cilvēka nepareizību lēnajā uzšķēršanas procesā, „verdziskajā baiļu stāvoklī” mani gluži sastindzina un, jā, lai cik banāli skanētu, pārņem savā varā. Tā ka varu uzskatīt šo bibliotēkas apmeklējumu par spontāni precīzu trāpījumu desmitniekā.

„Vāveres un strazdi var skatīties uz mums no augšas un smīnēt..”

„Bezgalīgās mīlestības” Džo ir zinātnieks, kas sevi uzskata par neveiksminieku, jo nav guvis cerētos panākumus, šobrīd vien „parazītiski knibinās”, raksta rakstus, mīl savu sievu un ik pa laikam ļaujas „divkāršai iekšējai grāmatvedībai”. Viens ārējs notikums… nelaimes gadījums, gaisa balonam neveiksmīgi piezemējoties un tad atkal ceļoties gaisā ar tajā palikušo vienīgo pasažieri – mazu puiku –, raisa turpmākos notikumus kā groteskā kaleidoskopā.

Šausminoši karikatūriska glābšanās aina, kurā glābējs aizlido, karājoties gaisa balona virvē. Tālu. Augstu. Neglābjami. Kam, protams, seko nāvējošs kritiens. Saskatu tajā līdzību ar mīlestības tik dažādajām, gluži klīniskajām izpausmēm, kas turpmākajos grāmatas notikumos ārda Džo un Klarisas attiecības, demonstrē Perija rīcības absurdumu, atklāj Logena atraitnes neuzticēšanās nepievilcīgo raksturu.

Grāmatas vāks ar fotogrāfijā attēloto sievieti kustībā, kas nolūkojas uz gaisā lidojošo balonu, ir absolūti nepievilcīgs ( ir arī izdevumi ar citādu noformējumu), un autora nepazinēji šādu grāmatu savulaik, visticamāk, iegādājās ar mērķi zvilnēt atpūtas krēslā, ļaujoties Klarisas un Džo attiecību intrigām. Droši vien sekoja liela vilšanās. Es gan arī zvilnēju un baudīju. Mīlestība, kuras metaforai šoreiz kalpo gaisa balons, ko apturēt nekontrolējamā lidojumā var tikai komandas sinhrona rīcība, kas šajā dzīvē, ko izstaigā cilvēks parastais, tomēr izrādās neiespējami, un visi enkuri, balsti, iedomāti „pirmās palīdzības” pamati ir bezjēdzīgi. Lai noturētu mīlestību (bet vai vajag?), ir nepieciešami vismaz divi, kas runā vienā valodā, nevis divās dažādās bez tulkošanas iespējām. Jo var gadīties, ka signāli, kurus mēs pat neplānojam nodot citiem, tomēr var tikt saņemti un interpretēti pavisam ačgārni.

Reizēm par mīlestības balstiem var, jocīgi, bet gluži labi noderēt nedrošība, dusmas un bailes, arī egoisms, aizvainojums. Ir tie dīvaini un šķībi, kā puvušiem diegiem šūti, bet kaut kādai personiskai un tomēr ļoti bezgalīgai mīlestībai, kurai „vienīgajai laika gaitā ir nozīme”, tomēr noder. Tā gan nav nekāda „arhitektūra, kas iedvesmojusies no kuģiem”.

Grāmata par to, kā viss sākas – skaidrā, brīnišķīgā dienā ar lieliska vīna pudeli divatnes pavadīšanai koka paēnā – un kā tas var beigties, lai gan visbiežāk – turpināties…

Par „Amsterdamu” nedaudz vēlāk…

1

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

2 comments

  1. Dainis Gžibovskis

    Ļoti patīk šis Makjuana romāns, tāpat kā citi viņa darbi.

    Like

  2. To es ierakstīju “Amsterdamas” piezīmēs – Makjuans nav salīdzināms. Un neaizmirstams.:)

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: