Sinonīmu rindas dominante “lasīšana”. Teksts un grāmata. Pols Furnels “Dear Reader”

2014-12-07-DearReader

Esmu izlasījusi lielisku grāmatu par lasīšanu, kurai, par laimi, nav piekabināti visādi komerciāli nieki, kā liela izmēra fotogrāfijas, kas apvienotas ar kaut kur jau lasītu sentenci, biezas lapas, kas šķiras pašas u.tml. Šī grāmata ilgu laiku tika neizteiksmīgi nogulējusi manā e-lasītājā. Pola Furnela „Dear Reader”.

Mazliet ironiski bija to lasīt tieši ar manu mīļo PocketBook, jo tā stāsta par kādu franču izdevēju Robēru Dibuā, kurš ir jau sasniedzis cienījamu vecumu un ilgus gadus veltījis darbam kādā izdevniecībā (starp citu, ļoti interesants stāsts par grāmatu izdevēju darba virtuvi), līdz pienāk diena, kad viņš ir spiests mainīt savu domāšanu par lasīšanas pieredzi, jo viņa rokās nonāk mazs, auksts un „naidīgs” e-lasītājs. Elektronisko grāmatu pasaule ir pavisam sveša Robēram, un viņš uzsāk mācības tajā, cenšoties to labāk izprast un pat, iespējams, izjust ko līdzīgu draudzīgai attieksmei.

 Jau pagājuši vairāki gadi, un es joprojām uzskatu, ka viens no labākajiem pirkumiem manā dzīvē ir tieši e-lasītājs, jo tas patiesi ir pavēris man jaunas un neticami plašas iespējas. Lasīšana ir kļuvusi ērtāka un dinamiskāka; šī mazā „šokolādes tāfelīte” man ir līdzi vienmēr blakus ikdienišķajiem, „automātiskajiem” priekšmetiem somā. Un, kad vien ir kāds brītiņš, es vienmēr lasu… Jā, tā ir manas dzīves mazā bauda, kura īstenībā ir gandrīz vislielākā.

Esmu lasījusi un dzirdējusi dažādus komentārus par papīra grāmatu īpašo smaržu un izjūtām, kas rodas, lasot šo „dzīvo” literatūru (es piekrītu), bet nevienā brīdī neesmu jutusi ko atsvešinātu, lasot grāmatas ekrānā. Man patīk abas; ērtāks ir e-lasītājs,… biežāk tomēr sanāk lasīt to. Būtisks faktors ir pieejamība – manā plauktā ir papīra grāmatas, kuras nav iespējams izlasīt poketbukā, un otrādi… Tā ka nekādu cīņu vai izvēļu, kā tas ir minētās grāmatas galvenajam varonim.

Robērs Dibuā cenšas sadzīvot ar domu, ka ne vienmēr tekstam un grāmatai ir jābūt vienotam, viņš pat dibina domubiedru grupu, kas realizē dažādas gadžetīgas idejas, piemēram,

slavenā franču rakstnieka Leklēzio dienas mīkla, īpaši paredzēta aifoniem: tā īpašniekam tikai jāpaspēlējas ar vārdu rotaļu, jācenšas atminēt un nākamajā dienā jāsagaida atbilde;

dienas dzejolis, ko radījuši slaveni un laikmetīgi dzejas meistari;

horoskopi dzejā;

romāns, kurš lasāms pa fragmentam dienā (1000 zīmju dienā), ar nepacietību gaidot nākamās dienas turpinājumu;

izklaidējoša ielaušanās klasiskajos tekstos – ar programmas palīdzību mainot varoņu dzimumu, atsevišķas rakstura iezīmes, svītrojot ainas un pievienojot jaunas utt.

Viss paredzēts mūsu laikmeta lasītājam, kuram vienmēr nav laika, kurš tikai sprīdi dienā ir gatavs veltīt lasīšanai, un, ņemot vērā pietūcītās kabatas ar dažādajām elektroniskajām ierīcēm (nu, kaut vai vienu – bet neaizstājamu….), ir gatavs skārienjūtīgi uztvert pavisam nelielu, labas kvalitātes tekstu.

Protams, grāmatā tiek ironizēts gan par moderno lasītāju, gan tekstu un tā lasīšanas iespējām, tomēr šajā jokā ir liela, liela daļa patiesības.

Nevaru sevi iedomāties, aizraujoties ar kaut vienu no iepriekšminēto ideju ieviešanu savā ikdienā (ja nu vienīgi ar Leklēzio mīklām), bet zinu, ka daudzu telefonos šādas aplikācijas būtu gandrīz vienīgā saskarsme ar literatūru ikdienā.

Jūtu līdzi Robēram, kurš, strādājot izdevniecībā, ir tā saaudzis ar lasīšanu, ka tā ir kļuvusi viņam gan par darbu, gan glābiņu vienlaicīgi. Viņš skumji atzīst, ka jau sen ir pārstājis sajūsmināties par iespēju atvērt jauna šedevra pirmo lappusi un pēc tā izlasīšanas doties ielās kā no jauna piedzimis, tomēr lasīšana ir viņa dzīves daļa un pēc sievas nāves arī cīņa un veldze. Un gan jau vēl dažādu sinonīmu rinda šai virtenē seko.

Šīs grāmatas stāsts ir man ļoti, ļoti tuvs. Lasīšana kā dzīves kaislība un atturība no realitātes vienlaikus. Manās mājās grāmatas ir ikvienā telpā (jā, ikvienā :)), arī gaitenī, kur gar tukšo sienu pilnā garumā ir īpaši veidoti plaukti. Kādu laiku jau domāju par bibliotēkas reducēšanu (interesanta likās stāstā minētā ideja par izlasītās grāmatas apzinātu atstāšanu sabiedriskajā transportā…), bet kopš e-lasītāja laikiem koka plauktam pērku vairs tikai to, ko vēlētos pārlasīt. Pēdējā grāmata ir par Gandija eksperimentiem – ļoti apzināti iegādāta tieši papīra formātā (nu re, kaut kādu gradāciju starp papīru un elektroniku tomēr veidoju gan…).

Grāmata ir ironiska, brīžam smieklīga un skumja vienlaikus – tāda īsta franču literatūra; tajā akcentēta cīņa starp pagātni un nākotni, tā atklāj grāmatu izdošanas aizkulises, stāsta par paradumu maiņas grūtībām, par vientulības izjūtu barā un spēju kvalitatīvi ļauties kaislībām. Skaista un interesanta, pilna dažādu atziņu un ideju, iesakāma no visas sirds visiem, kam sinonīmu rindā iepretim vārdam lasīšana ir arī mīlestība.

Neliela domu atlase, kurā atklājas papīra un ekrāna cīņa:

paosti pirmo grāmatas lappusi un vari uzskatīt, ka esi to jau izlasījis;

tehnoloģiju revolūcija veicina vakariņošanu vienatnē;

daudz svarīgāk par autoru ir pazīt pircēju, tikai tā var kaut nedaudz prognozēt tirāžu;

e-lasītājam ir vairāk kopīga ar TV nekā ar grāmatu;

mēs jau esam izvākuši no grāmatām visus zemtekstus un jēgas meklējumus labākai to pārdošanai;

vai autobiogrāfiskas grāmatas ir augstākas kvalitātes rādītājs?;

vai nākotnes literatūras pamatā būs izklaidējošais žanrs?;

tāpat kā katram gadījumam kabatā tiek nēsāta līdzi īpaša pildspalva, kas var veikt arī nazīša funkcijas, iespējams, nākotnē tiks nēsāta papīra grāmata. It kā nevajadzīga, tomēr sniedz zināmu pārliecību par sevi;

viena no papīra grāmatas iespējām – to iedot palasīt citiem;

galveno lēmumu par grāmatu vienalga pieņem tās lasītājs…

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: