Salīmētās ģimenes. Laiena Moriartija “Mana vīra noslēpums”

lejupielāde

Vai viena cilvēka rīcība var uz visiem laikiem noteikt to, kas viņš ir patiesībā? Kāda ir cilvēka brīvības cena?

Pirms kāda pusmēneša izlasīta un, izrādās, arī nupat iznākusi latviskā tulkojumā Laienas Moriartijas grāmata „Mana vīra noslēpums”, ko kāds no kritiķiem pat novērtējis kā vienu no desmit gada izcilākajām grāmatām.

Grāmata, kurai var veltīt kādus trīs garus vakarus, aizrauties un sekot līdzi notikumiem ar neatslābstošu interesi, tomēr es to nenosauktu par izcilu literatūru, ierindojamu desmitniekā. Bet tas laikam atkarīgs no vērtēšanas kritērijiem.

Galvenās varones ir sievietes, viņu likteņi ir pilni mezgliņiem, un kādā liktenīgā brīdī Sesīlijas, Reičelas un Tesas dzīves saites sasienas kopā. Un tas, protams, atkal ir viens mezglu mezgls, ko lasītājam šķetināt. Ir arī Sesīlijas vīrs, kuram ir grāmatas nosaukumā minētais noslēpums, kas gluži negaidīti nāk gaismā un izvētī visu varoņu likteņus. Noslēpums ir liels un baiss, un tomēr visa romāna lielākais jautājums ir nevis noslēpuma nosaukšanā tā īstajā vārdā, bet gan cilvēktuvības nozīmē jebkuras problēmas risināšanā.

Ko jūs būtu gatavi piedot vistuvākajam? Un ko nekādi nevarētu? Kāpēc?

Šo grāmatu ir grūti aprakstīt bez spoileriem, tādēļ, protams, sižetiskās līnijas neatklāšu.

Patika skrupulozās varoņu dzīves ainas un dziļā urdīšanās, kas ļauj romāna sievietēm ar tīru sirdsapziņu sacīt, ka vienaldzīgas ne pret savu ģimeņu, ne apkārtējo likteņiem jau nu viņas nekādi nav…

Ne īpaši savukārt – diezgan skaidrā intrigas paredzamība, pat nobeiguma daļu salīmēju pati savā galvā jau grāmatas vidū.

Un tātad – atklātais jautājums lasītājam – ko jūs darītu, ja nejauši uzietu jums adresētu vēstuli ar norādi : „Atvērt pēc manas nāves” ? Un tad, kad cīņa ar ziņkāri ir zaudēta, nekas cits neatliek kā savā pēc „koriandra un tikko izžuvušas veļas” smaržojošajā pasaulē ielaist pavisam svešādas vēsmas. Un jāmēģina pierast pie tā, pie kā cilvēkam pierast nav lemts… Jūs jau zināt, kas notiek pēc Pandoras lādes atvēršanas…

Tad, kad, kā vēstī grāmatas vāks, skaistie rozā sapņi ir izsējušies, saplīsuši, iziruši sīkos, nesalasāmos putekļos, tie tomēr ir jāvāc kopā un jālīmē, ja vien tajā ir saredzama vērtība. Man šķiet, visu grāmatas varoņu ģimenes salipināšanas modeļi ir beigu beigās sanākuši tīri vai labāki nekā pirms lielā plīsiena…

Dažādas dilemmas, dzīves tarakāni un kompleksi, spilgti, dzīvi varoņi – tas viss veido interesantu sociālo drāmu ar vēstuli kā grāmatas galveno personāžu…

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: