Deviņas bezgalības… Sofija van der Stapa “Meitene ar deviņām parūkām”

9789934043611

Sofija van der Stapa ir dzimusi 1983. gada 11. jūnijā Amsterdamā. 2005. gadā viņa uzzināja, ka slimo ar reti sastopamu vēža formu, kuru iesākumā bija ļoti grūti diagnosticēt. 2006. gadā klajā nāk viņas sarakstītā grāmata „Meitene ar deviņām parūkām”, kas ir vaļsirdīgs un patiess stāsts par pārdzīvoto vēža ārstēšanas laikā. Šis stāsts tapis, pateicoties ikdienas piezīmēm, kas rakstītas pašas veidotajā blogā un kas uzkrātas radījušas grāmatas cienīgu izdevumu. 2008.gadā tiek izdota Sofijas 2. grāmata „A Blue Butterfly Bids Farewell”, ir aizsācies iedvesmojošs un atzīts rakstniecības ceļš…

Grāmatas nosaukums ir intriģējošs, biogrāfiskais ievads – baiss, un tādu īpašību paradoksālais savijums arī raksturo šīs grāmatas noskaņu.

Es jūtos tik ļoti samulsusi, stāvot, piemēram, pie lielveikala preses stenda un lasot dažādus virsrakstus uz veselības žurnālu krāsainajiem vākiem. Un ticiet vai nē – gadu laikā tāda kaudzīte ir sakrājusies arī manās mājās, un tas nepavisam mani nav ne uzmundrinājis, ne darījis zinošāku.

Nezinu, kādēļ mana roka sniedzas pēc šādas lasāmvielas („Oskars un Rozā dāma”, „Dzīve uz ledusskapja durvīm”…).

Tagad vēl šī grāmata… Varbūt atbilde ir rodama tajā, ka šis stāsts ir patiesība un ka to stāsta pavisam jauna sieviete, kas ir izcīnījusi mūžvecu cīņu, nezinot tās iznākumu. Nezaudējusi vēlmi cīnīties un darījusi to tik neparastā veidā, ka ieguvusi visas pasaules atbalstu un atzinību. Šo stāstu nevar aizmirst tieši tā atklātības dēļ.

Kā krāsaini dvēseles taureņi Sofiju atbalsta ne tikai viņas ģimene un draugi, bet arī Deizija, Sjū, Blondīne, Stella, Uma, Platīna, Lidija, Pema un Bebē – un katrai no viņām ir savs uzdevums Sofijas dziedināšanā. Tās ir krāsaino parūku iedvesmotās personības, kas gluži kā pamatīgs ieroču arsenāls saskalda vēzi gabaliņos un beigās arī iznīcina, atstājot vien neizdzēšamo – bailes… Un Sofija par spīti nogurdinošajai un spēkus izsmeļošajai ķīmijterapijai un citām ārstēšanas metodēm, pateicoties pašas radītajiem iedvesmas avotiem, kļūst te par sievišķības esenci ar pielīmētām mākslīgajām skropstām un uzzīmētām uzacīm, te par spēcīgu un izlēmīgu sarkanmati, te par neatkarīgu domātāju, te par nedaudz nedrošu snobi; viņa ir spēcīga, jautra kaimiņu meitene (viņa patiesi spēj daudz un neizsmeļami jokot, īpaši pati par sevi), viņa spēj būt eksotiska, noslēpumaina un iekārojama. Lai arī vairs nepazīst spogulī pati sevi, viņa aiz parūku nedzīvajiem matiem rauj sevi ārā no žēlabām un nomāktības. Tādus resursus nemaz tik viegli nav atrast pat veselam cilvēkam, un tas vēl jo vairāk pierāda, cik spēcīga un interesanta personība Sofija ir. Šķiet, tās arī ir vislabākās zāles briesmīgajai slimībai.

Lai arī stāsts lasāms kā koša krāsu palete, tajā nav lieku izskaistinājumu, un lasītājs var iepazīt Sofijas nedrošību un vientulību, bailes aiziet „mīlestību neiepazinušai”. Jaunās sievietes dzīve ir piesārņojusies ar šķietami neuzvaramu audzēju, bet attīrījusies no „obligāto darbu saraksta”, no „nevēlamiem cilvēkiem”, no vakardienas, kas ir „tāla pagātne”. Un neticami, ka tieši vēzis Sofijai ir sniedzis „visspēcīgāko sajūtu gammu, kādu vien dzīvē nācies pieredzēt, – baudu, sāpes, vientulību un… laimi”. Laika skrējiens terapijas laikā ir apjomīgs, tās ir smagas 54 nedēļas, kuru laikā kā divas visskaistākās rakstura pērles uzmirdz dzīvotgriba un atvērtība, kas saplūstot veido nemitīgi mutuļojošu dzīvesprieku. Ir ko pamācīties…

Protams, ka zināt „KAS” un zināt „KĀ” ir divas pilnīgi atšķirīgas atbildes, tomēr šī grāmata jebkuram lasītājam pastāsta, ka nekas šajā dzīvē nav ne mūžīgs, ne pašsaprotams un ka tikai paša spēki ir vienīgais avots dzīves vērtīgam plūdumam.

Atklātība, labestība, spēja piedot un ieraudzīt „vakara sauli un pērkona negaisus”, spēja…, spēja…, spēja… liks visčīkstulīgākajam lasītājam apklust un padomāt par paša īpašību krājumiem.

Domāju, šī ir viena no retajām grāmatām, kas tiešām var palīdzēt…

Ļoti uzrunājoša ir arī šī Sofijas uzstāšanās:

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: