Vēsture. Ģimene. Krusti un svītrojumi. Mikolajs Ložiņskis “Grāmata”

Lozinskis_8

Līkloču, kas izbraucami cauri vēstures, kādas ģimenes vai viena cilvēka dzīves peripetijām, ir neticami daudz, un tie ir tik daudzslāņaini, ka, drupinot tos vienu pēc otra nost, lai sameklētu saknes, gribot negribot rodas asociācija ar sīpola atsvabināšanu no mizu plēksnēm – ir jāparaud…

Mikolajs Ložiņskis ir paveicis tādu šķietami vienkāršu rakstnieka darbiņu – vienā nelielā grāmatā apvienojis vairākas savas dzimtas paaudzes, kuru tikšanās vietas skar galvenokārt Polijas teritoriju pēckara laikā.

Grāmatas noformējums ar krāsainajām atvilktnēm patiesībā nemaz nav tik atbaidošs, kā man centās iegalvot kāds grāmatas ieteicējs, – izlasījusi to, es vāku vēlreiz papētīju un ieraudzīju tajā gan pēckara stilistiku, gan sasaisti ar vectēva atslēgu saišķiem, kas vēra mājas durvis un atvilktnes vaļā tikai tad, kad mudžeklī vajadzīgā atvērēja beidzot bija atrasta. Daudzas ģimenes atmiņas tā arī paliek neatvērtas, kāda ir ieraugāma tikai pa atslēgas caurumu, bet cita – izgāžas ar visu atvilktnes saturu ārā visai smagnēji.

Emocionalitāte ir slēpta zem vienkāršiem teikumiem un raupja maiguma, kas rada neatkārtojamu izteiksmes koncentrētību.

Toņi un nianses vistiešāk uztverami vien pašiem tuvākajiem, vien tiem, kas par Staļinu ir raudājuši lielas asaras un atlaiduši no darba kādu, kurš atļāvies izstāstīt nepareizu anekdoti, vai viņu bērniem, kam vainīgi tiek šis stāsts atklāts kā grēksūdzes ievadruna, vai mazbērniem, kam „vadoņa” vārds ir dziļa un nepareiza vēsture.

Rakstnieka veikums ir lielisks – šī stūrainā vienkāršība, kas vērojama gan uz vāka, gan pašā grāmatas nosaukumā, ir patiesākais fons ģimenes trīs paaudžu sarunām. Un lasītājs lasa un saprot – vienalga, vai tā ir ģimenes sāga ar gadu skaitļiem un kāzām, un bērēm, un paaudžu maiņām 3 sējumos vai arī nelielas piezīmes grāmatiņā, vai skaudri īsas un saraustītas telefonsarunas.

Ko gan cilvēks viens var izturēt? Tik daudz… Slimības, karu, vajāšanu, nāves bailes, piespiedu prombūtni no dzimtenes. Tik daudz…

Un ko ir gatava izturēt vesela ģimene par spīti atšķirtībai, „nepareizai” tautībai, pretrunām, iemestiem traukiem istabas stūrī strīdu karstumā, trāpītam ķieģelim pa tēva pieri, pārzāģētai laulības gultai, šķiršanās sāpēm un bailēm no neveiklā klusuma sarunu beigās – es teiktu… visu. Visvairāk ģimeni var sašķelt un vienalga satuvināt tieši kopā pārdzīvotās sāpes.

Grāmatas lasīšanas iespējas ir visai savdabīgas – var sākt lasīt no jebkuras lappuses – uz priekšu, atpakaļ – stāstu izpratne un jēga kopumā nemainās, tie beigu beigās sakārtojas vienā lielā bildē ar nevienādmalu rāmi. Ja es palūkojos kaut savā dienasgrāmatā vai, piemēram, daudzajos albumos – to skatu punkti ir tieši tādi paši.

Pati grāmata ir kā atvilktne ar tajā samestiem priekšmetiem  – tieši tā autors ir izvēlējies nosaukt nodaļas. Tur ir gan kafijas automāts, gan gredzens, gan briļļu rāmis, gan telefons… Un patiesībā – tieši priekšmeti jau arī ir tie, kas rindojas muzeju vitrīnās kā nenovērtējamas vēstures liecības. Tas ir literāri ļoti veiksmīgs paņēmiens, kā atklāt ģimenes raksturu –  inteliģentu, smalku un emocionāli ļoti piesātinātu. Ģimenes saites ir pamatotas lielā pietātē pret iepriekšējo paaudzi. Kā teicis mūsu mīļais Ziedonis, „grūti ir noglāstīt galvu vecam cilvēkam. Roka neceļas atdot parādu ar pieckapeiku”. Grāmatas lasīšanas laikā bieži domāju par savu vectēvu, un tas bija vēl viens iemesls, lai teiku, ka grāmata patiešām patika un ir ierindojama savdabīgo un literāri pārliecinošo stāstu plauktā.

„Ja tu zinātu, ko tu nezini. Ja tu zinātu, kas te briest.” Tas ir vēsturiskais fons ģimenes paaudžu gaitām, un viņi visi – dēli, meitas, vecāki, mazbērni un vecvecāki –  nezina, nojauš un baidās…galvenokārt par saviem vistuvākajiem.

Šajā dienā, kad daudzi no mums velk svītras un plusus 2014. gada Latvijas vēstures grāmatā, atliek vien cerēt nepiedzīvot turpmākajā tās liktenī neko tādu, kas liktu mūsu dzimtu raksturus slēgt zem milzu atslēgu saišķiem.

 amily

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: