Tīģera saplosīta…Margo Fragoso „Tīģer, tīģer”

lejupielādeViena no visneparastākajām lasītāja pieredzes dienām… Esmu šodien izlasījusi divas – visnetīkamāko un pēdējā laika vislieliskāko grāmatu. Tā pirmā tāda, iespējams, arī paliks…

Kad man piedāvā izvēli – ir divas ziņas – labā un sliktā – ar kuru sākt?, es vienmēr izvēlos pirmo uzklausīt slikto, lai labā uzvarētu. Tādēļ rītdienai pataupīšu vienkārši brīnišķīgu grāmatu, bet šovakar atbrīvošos no šermuļiem.

Abas grāmatas stāsta par dzīves jēgu – par bērniem. Bet patiesībā – par viņu vecākiem…

Šis grāmatu duelis ir mani sadauzījis kā karbonādes gabalu, un tagad visas emocijas arī ir tādas trauslas un caurspīdīgas.

Par Margo Fragoso grāmatu „Tīģer, tīģer” ir ļoti grūti runāt. Tā nav iesakāma grāmata. Man pat negribas to likt plauktā blakus citām grāmatām. Un tomēr, to izlasījusi, es iesaku visu mazu bērnu vecākiem iepazīties ar šausminošo rakstnieces autobiogrāfisko vēstījumu. Tikai tāpēc vien, lai ieraudzītu tās vēsts, kas gana bieži parādās ziņu raidījumos, ļoti niansētu un precīzu raksturojumu no upura viedokļa, caur kuru iepazīstam arī varmāku. Pati stāstniece šo darbu rakstījusi ar mērķi „radīt jēgu notikušajam” (grūti sasaistīt šo vārdu nozīmi ar varmācību pret mazgadīgu bērnu, tomēr, objektīvi vērtējot, ir atzinību pelnījusi Margo vēlme caur smalku analīzi rast izpratni un zināmu mieru).

Kas mani patiesi izbrīnīja – kā iespējams ar tādu vieglumu un raitumu aprakstīt ainas, kurās atspoguļotas varmākas un upura attiecības? Varbūt tas ir tādēļ, ka ir iedarbojies tā saucamais Stokholmas sindroms – Margo ir jutusi patiesi lielu tuvību attieksmē pret Pīteru.

Dažas ainas ir tik skrupulozi un naturālistiski aprakstītas, ka, domāju, tik vienkārši no manas atmiņas vis neizplēnēs, atstājot pretīgu nelabuma sajūtu.

Pedofils ir cilvēks, kas rada atkarību – lūk, galvenā grāmatas atziņa. Un arī skaidrojums tam, kādēļ nereti šāda veida attiecības norit gana ilgu laiku un tiek labi maskētas. Šīs – konkrētās –  ilga no upura 8 līdz 22 gadu vecumam, savukārt Pīters savu dzīvi beidz, izdarot pašnāvību, nolecot no klints 76 gadu vecumā. Viņš laikā, kad mazā Margo pinkainiem, neizķemmējamiem matiem draiskulīgi sapņoja par sarkanām košļājamajām gumijām, saldētu sulu un dzīvnieku pasauli, ir iemanījies arī sevi paust kā brīvu, mazliet trakulīgu bērnu – pieaugušo, kam netīk dažādi noteikumi un likumi. Viņš valdzina mazo meitenīti vienā un otrā mirklī – te ar dažādiem zvēriņiem, te nodarbēm, ko vecāki, iespējams, neļautu… Abi ir varoņi pasakā par spārnotu tīģeri, kas glābj cilvēkus… Un šī pasaka ir bez nobeiguma, kaut patiesībā tas ir jau paredzami neglābjami traģisks.

Šajā grāmatā jūs hronoloģiski varēsiet sekot līdzi mazas meitenītes (līdz jaunas sievietes) pieredzei, piedzīvojot varmācību daudzu gadu garumā, to par tādu īsti neuztverot…

Pāri visam – visnejēdzīgākākās šajā stāstā man šķita meitenes vecāku attiecības – ar sevi, abu starpā, ar apkārtējo pasauli… Māte gan sirga ar maniakālo depresiju, tādēļ saprotama viņas neadekvātā uzvedība vai paviršība, esot Margo tuvumā. Bet paps – viņš tik daudz ko nojauta un tik daudz ko palaida garām, izlikās neredzam…?

  • Kuram bērnam gan nepatīk pārkāpt noteikumus?
  • Kuram  bērnam gan nepatīk jautri pieaugušie, kas gatavi iesaistīties visdažādākajās spēlēs un rotaļās? Tikko minētie ir visbiežāk sastopamie iemesli, kādēļ bērni pakļaujas šāda veida attiecībām….
  • Kas notiek bērna dzīvē, ja viņš domā, ka tēva un mātes attiecības ir kā šausmu kanāls bez reklāmām? Un, lūk, vēl viens, tikai tas jau atrodams upura ģimenē…
  • Brīdī, kad tiek pieļauts pirmais vardarbības mēģinājums (kurš nešķiet tāds), tiek atvērtas durvis nākamajam? Nemeklējot, nesaņemot adekvātu palīdzību – jā…

Margo dzīve tiek izkropļota – cik daudziem dvēseles gabaliem jābūt izrautiem, lai visu šo nenormālo stāstu uzskatītu par mīlestības traģēdiju – tieši tā jaunā sieviete domā, vēlreiz pārlasot Pītera vēstules pirms pašnāvības: „Es par tevi allaž domāju un mīlēšu mūžīgi..”

Mēs visi varam dzīvot vairāk vai mazāk vienkāršu dzīvi bez liekiem satricinājumiem, domājot, ka tas, ko vairāku mēnešu garumā vēsta masu medijos, mūs neskars. Kā gribētos dzīvot pasaulē, kurā nav vecāku, kas cietsirdīgi izturas pret saviem bērniem, jo tā ir tik bieži sastopama, puvusi sakne, kas ir par iemeslu daudzām izaugušām kroplībām sabiedrībā…

Šī grāmata ir kā dzīves gaiteņos nejauši dzirdēta saruna, no kuras mēs visi ceram izvairīties…

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: