Neapstāties meklējumos. Reičela Džoisa “Harolda Fraja neticamais svētceļojums”

300x0_coverVai jūs esat kādreiz sastapuši kādu, kuru no attāluma bijāt noturējuši par sev zināmu (varbūt pat ļoti tuvu) cilvēku, bet, satiekot aci pret aci, sapratuši, ka tas tomēr ir cits, pavisam svešs…? Ja esat, tad droši vien atpazināt gan to cerīgo kņudoņu pakrūtē par tūlīt gaidāmo sastapšanos, gan arī jocīgo apmulsuma brīdi, kad aptvērāt kļūdu.

Un tāda sastapšanās var notikt arī pašam ar sevi…

Grāmata par Haroldu Fraju ir stāsts par Cilvēku. Ar visām viņa kļūdām, vājībām un centieniem atrast vietu dzīvē,  ar pazaudētām atslēgām un vienas mazas atrašanu (pietiek reizēm ar vienu pašu atslēdziņu, lai atvērtu pavisam mazas durvis savā sirdī, kad vēlāk, kā domino kauliņiem krītot slaidā rindā vienam pār otru, vērsies nākamās – jo tad cilvēks jau ir kļuvis sirdsgudrāks). Šis ir stāsts par piedošanu un laiku, kas dziedē tikai to, kas ir patiesi izsāpēts.

Harolds Frajs ir vecs vīrs, kurš jau daudz ir piedzīvojis savā dzīvē un nu kopā ar sievu izdzīvo vienmuļas un visai parastas ikdienas. Vēstules saņemšana no kādreizējās darba kolēģes Kvīnijas ir notikums, ar kuru aizsākas grāmatas stāsts par Harolda došanos uz pastu, lai nosūtītu neveiklu atbildes vēsti smagajai ziņai par Kvīnijas neizdziedināmo slimību. Un brīdī, kad Harolds ir pagājis pasta kastei garām, viņš uzsāk savu svētceļojumu. Es vārdu „neticamais” šoreiz skaidrotu kā „acis un sirdi atverošais”, jo tiešām – kā blāvi tilla aizkari tiek beidzot noņemti no mājiņas loga, tā šī ceļojuma laikā arī atmirdz atmiņu ainas, kas apsūbējušas gulējušas pašā sirds dziļumā, un sākas Harolda dziedināšana.

Ļoti jūtīgi un smalki veidoti ir grāmatas galvenie varoņi – gan Harolds, gan Morīna, viņa sieva, – viņu likteņi (=is) nevar neaizskart lasītāju. Grāmatas vēstījums ir līkumots kā pats Harolda ceļš, lasot tu ieraugi to, kā varētu beigties šis stāsts, kādi būs ieguvumi un zaudējumi, un tomēr ir pavērsieni, kas liek dziļāk ievilkt elpu un aizturēt, līdz apjaut, kas īsti ir noticis. Arī pats ceļš (ja esat kādreiz mērojuši garu ceļu, tad jūs to zināt) ir ļoti savijies ar sirds pārdzīvojumiem – sākumā cerīgs, mazliet pārdrošs, pilns skaistuma un neparastuma, turpinoties kļūst aizvien nopietnāks un atradumiem bagātāks, arī „nesamā” (un ne tikai sava) top aizvien vairāk, un visgrūtākais un šķietami pat bezcerīgākais, protams, ir tā nobeiguma posms. Tā ir ļoti dzidra dziļuma pakāpe, kurā tiec ierauts līdz pat stāsta beigām.

Man liekas, ka viens no dzīves būtiskākajiem uzdevumiem ir atrast. Draugus, mīlestību, arvien jaunus mērķus un līdzekļus, kā tos īstenot. Bet, lai atrastu, ir jāmeklē. Ir cilvēki, kas tik ļoti sevī ir apslāpējuši šīs „meklētāja spējas”, ka viņi vairs neatrod neko vai samierinās ar drumslām no citu atradumiem. Tomēr šajā grāmatā neviens no tās varoņiem nav tāds: ne Harolds, ne Morīna, ne Rekss, ne māte – riteņbraucēja – , ne slovāku ārste, ne…

„Stilbu muskuļiem trīcot” un mainot mīksto kurpju zoles (daudz domāju par šīm kurpēm visā lasīšanas laikā) , tiek veikts ceļš pie Kvīnijas un arī pie sevis. Un vīram promesot, arī Morīna beidzot klauvē un beidzot atver.

Kā greizā un nepareizā spogulī sastingušās pagātnes ainas top dzīvas un parādās to patiesajās krāsās – tās ir godīgas, atklātas, brīžam ārkārtīgi ačgārnas, arī ļoti tumšas, un tomēr – īstās dzīves krāsas. Dēls, kurš nesarunājas, sieva, kas jūtas vīlusies, vīrs, kas, neveikli saliecis garo augumu, nes savu bērnības smagumu un kokaini krauj virsū nākamos – tie ir apmulsušie, vienkāršie Cilvēki. Galveno varoņu pārdzīvojumos ir arī daudz skaista, jo mīlestības pamatkrāsa ir tieši tāda.

Visa dzīve ir aizturējusi elpu līdz brīdim, kad tu atrodi pats sevi.

Esmu patiesi dziļi aizkustināta, izlasījusi šo grāmatu.

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: