Ceļš ar daudziem pagriezieniem. Mirkļa ietekme, sekojot Haroldam…

images (7)Pirms samirkšķinu acis, lai atkal tās atvērtu un dalītos pārdomās par Harolda Fraja svētceļojuma neticamību, mazai acumirkļa pauzei sastapšanās ar man ārkārtīgi  nozīmīgu austriešu rakstnieku Pēteru Handki – īstu domu pērļu kolekcionāru.

Viņa „Zīmuļa stāsts” sen, sen arī man tika atsūtīts pa pastu. Un tas tiešām mainīja manu skatījumu uz runāšanas un klusēšanas (vērošanas), un arī dzīves ceļošanas mijiedarbības ietekmi. Tas vēsta par to, cik viegli un ātri var tikt mainīti ceļa virzieni, pateicoties tam, ko, uz mirkli apstājoties, tu sastopi, ko novēro, ko padomā, kam ļaujies… vienā īsumīsā dzīves mirklī…

Dažas autora impresijas, kas ir iepēdojušas manas dzīves ielās. Vispār šīs izsvaidītās domas esmu tā apēdusi, ka nu jau jūtos saaugusi…

„Visi pēc kārtas uzjautrinājās par kādu mākslas darbu, izsmēja to, nicīgi noraidīja. Tad kāds teica: „Bet man tas patīk!” – un pārējie uzreiz atzina, ka vispār arī viņiem tas patīk (spēlē šo spēli!)…”

„Gājēju pūlis stāvēja pie luksofora. Kad beidzot iedegās zaļā gaisma, visi jau bija tik ļoti iegrimuši sevī, ka aizmirsa turpināt savu ceļu.”

„Es uzelpoju, un manas krūtis kļuva brīvas, kad, domājot par kādu, es viņu pēkšņi sapratu…”

„Mana nomāktība pārgāja, kad tajā, kas mani nomāca, es saskatīju struktūru: tā attēlojamību.”

„Kādā citā reizē viņš atkal sēdēja šajā vietā un bija norunājis tikšanos ar kādu draugu, kuru ieraudzīja, ejam garām un meklējot viņu. Vīrietis gaidīja, vai tas otrs viņu atradīs. Kad tas nenotika, viņš galu galā ļāva draugam aiziet..”

„Viņam ir tik maz pieredzes runāt par ļaudīm un aprakstīt tos, ka viņa runasveids automātiski kļūst cinisks.”

„Kādēļ tev ir dotības katrreiz mani sastapt situācijā, kurā es neesmu nekas? Vēl nupat strādāju, taču, kad parādies tu, es vairs tikai stingi blenžu sev priekšā. Pirms kāda laiciņa tu būtu mani pārsteigusi vērojam naksnīgās debesis, taču, kad tu beidzot nāci, es tīrīju zobus..
„Viņa skaistums bija viņa maniere saskatīt skaistumu.”

 „Pie vaļēja kapa stāvēja daži domās iegrimuši cilvēki. Ko viņi domāja? Visu…”

„Lielās dusmās neizpļāpājies!”

„Bieži vien viņš meloja tikai tāpēc, ka melojot bija mazāk jārunā. Un nereti viņš ievainoja kādu ar īslaicīgu patiesību, jo bija pārāk slinks, lai melotu..”

„Es gribētu, lai kādreiz uz ielas man plaukstā iespiež zīmīti, kurā būtu rakstīts kaut kas tiešām personisks par mani..”

„Vienatnē es pret daudziem izjūtu pateicību, ko viņu klātbūtnē nevaru just..”

„”Neuzkrītoši sekojiet man!” to saka arī rakstnieks saviem lasītājiem.”

Nobeigumā neliela epizode no man ļoti mīļas filmas, kas liek daudzpunkti pie tikko sacītā un rosina neuzkrītoši doties līdzi Haroldam… 

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: