Džiliana Flinna “Gone girl”

lejupielāde (4)

Šodien man ir īpaši romantisks noskaņojums, tāds, kas atbilstošs ametista paglaudīšanai plaukstā. Dzīves notikums ir pietiekami personisks, lai gari neizplūstu, bet noskaņojumam par godu pieminēšu kādu grāmatu, kas stāsta par sievas un vīra attiecībām. To izlasīju pirms pāris nedēļām, un tā nebūt nav grāmata par ģimenes laimi un harmoniju.

Katram savs mīlestības vai ciešanu ceļš ejams, un nav pilnīgi nekādas receptes, kas var palīdzēt šo ceļu racionāli izplānot, piemēram, pateicoties kāda žurnāla lappusēs uzskaitītajiem 10 ieteikumiem. Atceros, kaut kad sen žurnālam „Santa” rakstīju vēstuli, kas atbildēja uz lasītājiem uzdotu jautājumu, aptuveni šādu: „Kā nosargāt mīlestību?” Es rakstīju, ka to nav iespējams izdarīt, ka mīlestība vai nu ir, vai tās nav. Un nekādi sargāšanas nosacījumi vai zili zaļi plāksteri uz brūcēm nepalīdzēs nosargāt nenosargājamo… Un otrādi. Vēstuli publicēja, un atceros arī to, ka man bija mazliet kauns lasīt publicēto tekstu… Pat nezinu, kādēļ.

Bet es joprojām domāju, ka nav iespējams šajā dzīvē neko par varītēm nosargāt. Un tas, ko sauc par mīlestības sargāšanu, ir vienkārši …. pati mīlestība. Ja es vēlos pieņemt kompromisu vai sagādāt pārsteigumu, vai priecāties, smieties, pavadīt laiku kopā… tā ir mīlestība.

Un tad, kad ir grūti, tad tā smagi tam laikam izstampāt cauri, ar asarām, puņķiem un dusmām… arī tā ir mīlestība.

 

Un ko darīt tad, ja satiekas cilvēki, kas to visu kopā darīt tomēr nevar, kas vienkārši nesader? Vai tad attiecības ir jāsargā, jānosargā to, ko viņi kaut kad ir nodēvējuši par mīlestību? Esmu bijusi arī vērotājas lomā, un redzējusi, kā tiek sargāts tas, ko nevajag. Tas ir tik mokoši…

Jā, droši vien tās vienkārši ir kļūdas tulkojumā…

Džilianas Flinnas grāmata „Gone girl” stāsta par to, kā attiecības veidot tomēr nevajadzētu. Lasot domāju par to grūtumu, ko nes abi grāmatas galvenie varoņi, arī par to, ka dzīvē mēs parasti saņemam tieši to, ko esam pelnījuši. Un viss. Daudz komentēt nemaz nedrīkstu, sanāks spoilerot. Varu sacīt, ka grāmata ir ļoti aizraujoša, labā, saistošā valodā uzrakstīta, kaut kas starp trilleri, detektīvu un drāmu. Vispār kopdzīves tematika ir pamatīgi izpreparēta, tā pa vīlītēm un diedziņiem, nekas nepaliek noslēpts, grāmatā ir trakas un slepenas vīra un sievas pārdomas vienam par otru, kas arī izraisa veselu seku virkni. Patika grāmatas kompozīcija – sižets viens, bet skatījumi (ļoti pārsteidzoši, negaidīti) –  dažādi.

Galvenais notikums – Nika sieva pazūd tieši viņu kopdzīves 5. kopdzīves gadadienā (nav gluži ametists, bet nu tomēr…). Ir kaut kādas norādes uz noziegumu, bet…

Grāmata atpūtas vakaram. Lasiet paši, būs aizraujoši un nemaz ne romantiski!

Starp citu, rudenī uz ekrāniem gaidāma arī filma:

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: