Žoels Dikērs. Patiesība par Harija Kebēra lietu

book

Iedomājieties… saulaina, karsta diena ( forša vasariņa), braucu mašīnā, ceļš priekšā garš. Maršruts: Smiltene – Liepāja. Radio fonā. Un tur atskaņo pirmlasījumu augstāk minētajai grāmatai. Lasa Gundars Āboliņš un , nez kāpēc, cita vīrieša lomu – Zane Jančevska. Klausos un baudu Āboliņa lasījumu. Domāju – viss, dodos uz Liepājas bodi un iepērku grāmatu. Apstaigāju vai visas, bet kodu pirkstos par mežonīgo cenu… Nu, nenopirku tātad. Mājās atbraukusi, biju kā apsēsta – man vajag uzzināt, kas tad ir noslepkavojis nepilngadīgo Nolu, kādēļ ir apcietināts slavenais rakstnieks Harijs Kebērs un kādēļ šo grāmatu tik ļoti slavē kritiķi, arī grāmatas tulkotāja to nosauc par izcilu grāmatu. Un tad apgaismība – man taču ir mana brīnišķīgā pocketbook, lieliskas zināšanas krievu valodā un pieeja šīs grāmatas krievu valodas versijai. Izlasīju 3 dienās…

Vai kādreiz esat to jutuši? Kaut ko kārojas tā, ka kņud visas maliņas, ir nemiers, un prāta asums ir sagriezis visu apkārtējo gaisu. Un tad… jūs to dabūjat, bet tas absolūti ( nu labi…. šo vārdu var nomainīt pret tomēr ) nav tas, ko gaidījāt. Rezultātā … neteikšu, ka vilšanās (un ir daudzi, kam šī grāmata ļoti, ļoti, ļoti patīk), bija ļoti aizraujoši lasīt…, bet grāmata varēja būt ģeniāla. Šķiet, Ž.Dikērs tomēr diezgan veiksmīgi apliecina rakstnieka talantu, lai gan kopumā grāmatas valoda ir skopa, tā nav bagāta un lunkana, tā nav pēcgaršīga, tomēr tā ir aizrautīga, vilinoša un tieši tik vienkārša, lai lasītājs ierautos tādā kā seriālā, uzgraužot saulespuķu sēklas fonā, nejūtot apēsto paciņu daudzumu. Rakstnieka talants izpaužas tajās rindās, kur Harijs māca Markusu dzīvot un rakstīt grāmatas. Tas ir patiešām skaisti (necitēšu krievisko tekstu, izlasiet paši) un talantīgi uzrakstīts. Šīs rindas pat pārlasīju, un ar tām sākās katra nodaļa. Tomēr grāmatas sižetu redzu samērā plakanu. Lasot grāmatu, visu tās lasīšanas laiku gaidīju, ka autors tūlīt, tūlīt izmetīs ģeniālu āķi, uz kura es uzķeršos. Nekā tāda nebija… Jutos apmuļķota un pat mazliet dusmīga (tāds taču nevarēja būt autora mērķis). Kopumā biezā grāmata ir līkumots detektīvstāsts ar slepkavības lietas izmeklēšanu, samudžinātiem, tā arī loģiski neatšķetinātiem tēliem un, manuprāt, negaidītu (bet ne labā nozīmē…, manuprāt, tātad) atrisinājumu. Negaidītu tādēļ, ka šķita, “izcilai” grāmatai bija jāizskan citādi… Es biju izdomājusi pati savu atrisinājumu šim stāstam, kas pamatotu visu – gan grāmatas vienkāršo valodu, gan noslēpumu noslēpumus, kuru grāmatā netrūkst – , bet, nē, … pēdējās lappuses bija tādas kā jebkura detektīvseriāla 3. sezonas noslēgums (ja tik ilgi izvilcis).

Nezinu, kam lai iesaka… Un nebrūciet virsū tie, kam patika… Varbūt es nesapratu. 🙂 

    6/10

Advertisements

About iwetataa

Bin jip un vaniļas debesis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: