Starplaiks.

Tas ir tas laiks starp dzimšanu un nāvi. Mūžs. 3 grāmatas par tā apziņu, baudīšanu un paradoksiem. Sākšu ar atmiņām. To izmantošana dzīves laikā ir īpaša izdzīvošanas stratēģija. Traumatiskākās, protams, pamaina virzienus un nekur nepazūd, bet ir liela daļa piedzīvotā,

Starplaiks.

Tas ir tas laiks starp dzimšanu un nāvi. Mūžs. 3 grāmatas par tā apziņu, baudīšanu un paradoksiem. Sākšu ar atmiņām. To izmantošana dzīves laikā ir īpaša izdzīvošanas stratēģija. Traumatiskākās, protams, pamaina virzienus un nekur nepazūd, bet ir liela daļa piedzīvotā,

Līmeņi un paradoksi. Kāda leģenda un Murakami.

Ja nu reiz man ir viens sens sapnis, tad tas ir par Japānu. Tik ļoti citāda ir tās kultūra, varas sistēma, harmonijas un savdabīgas nosacījumu sistēmas mijiedarbība, ilgdzīvošanas fenomens, haiku, kendo, origami, suši, tēja, teātris, saplūšana ar dabu utt. Lakonisms

Līmeņi un paradoksi. Kāda leģenda un Murakami.

Ja nu reiz man ir viens sens sapnis, tad tas ir par Japānu. Tik ļoti citāda ir tās kultūra, varas sistēma, harmonijas un savdabīgas nosacījumu sistēmas mijiedarbība, ilgdzīvošanas fenomens, haiku, kendo, origami, suši, tēja, teātris, saplūšana ar dabu utt. Lakonisms

Skorpiona žēlsirdība. Dženifera Klementa “Lūgšanas par nolaupītajām”

Esmu nolēmusi, ka mājās man arī ir gana laba izstāde, spēj tik visu izlasīt 🙂 (kaut patiesībā iemesls tik ļoti kārotās pastaigas nemērošanai pa halli ir gluži prozaisks un šajā ziemas mēnesī tipisks – neesmu formā un ciešu horizontālas iesnas

Skorpiona žēlsirdība. Dženifera Klementa “Lūgšanas par nolaupītajām”

Esmu nolēmusi, ka mājās man arī ir gana laba izstāde, spēj tik visu izlasīt 🙂 (kaut patiesībā iemesls tik ļoti kārotās pastaigas nemērošanai pa halli ir gluži prozaisks un šajā ziemas mēnesī tipisks – neesmu formā un ciešu horizontālas iesnas

Viņš ies pa ceļiem. Un lasīs dzeju.. Ričards Flanagans “Šaurais ceļš uz dziļajiem ziemeļiem”

Dzīve ir gājums, īsts mīnu lauks patiesībā – paredzamības maz, prāts izkaujas ar jūtām, līdz secini, ka tas, ko jūti, arī ir īstais virzītājspēks. Daudz skaistuma un sāpju, cīņu. Un tomēr diezgan lineārs un likumsakarīgs gājums, kurā lēcienus laikā spējam

Viņš ies pa ceļiem. Un lasīs dzeju.. Ričards Flanagans “Šaurais ceļš uz dziļajiem ziemeļiem”

Dzīve ir gājums, īsts mīnu lauks patiesībā – paredzamības maz, prāts izkaujas ar jūtām, līdz secini, ka tas, ko jūti, arī ir īstais virzītājspēks. Daudz skaistuma un sāpju, cīņu. Un tomēr diezgan lineārs un likumsakarīgs gājums, kurā lēcienus laikā spējam

Dāvana. Plūdos norautie jumti. Valoda janvārī.

Tas ir neierasts un pat man negaidīts laiks, kad noskatos filmu “Arrival”, un šī negaidītība ir mani samulsinājusi (piebildīšu, ka filma ir lieliska, lieliska!). Valoda  ir dāvana vai ierocis? Vai tad, ja jums būtu iespēja ieraudzīt savu dzīvi no sākuma

Dāvana. Plūdos norautie jumti. Valoda janvārī.

Tas ir neierasts un pat man negaidīts laiks, kad noskatos filmu “Arrival”, un šī negaidītība ir mani samulsinājusi (piebildīšu, ka filma ir lieliska, lieliska!). Valoda  ir dāvana vai ierocis? Vai tad, ja jums būtu iespēja ieraudzīt savu dzīvi no sākuma

Negaidītas atbildes. Janvāra iespaidi.

Janvāris ir straujš un cerību pilns. Priecājos par ikvienu gaismas brīdi, kurš nu jau sastopams arī laikā ap četriem pēcpusdienā, par gleznainajiem laika apstākļiem, par emocionālajiem iespaidiem.  Par dažiem šoreiz… Gads aizsācies ar turpinājumu. Janas Vagneres “Vongezerā” aprakstītā straujā notikumu attīstība

Negaidītas atbildes. Janvāra iespaidi.

Janvāris ir straujš un cerību pilns. Priecājos par ikvienu gaismas brīdi, kurš nu jau sastopams arī laikā ap četriem pēcpusdienā, par gleznainajiem laika apstākļiem, par emocionālajiem iespaidiem.  Par dažiem šoreiz… Gads aizsācies ar turpinājumu. Janas Vagneres “Vongezerā” aprakstītā straujā notikumu attīstība

Kokteilis. Grāmatas decembrī un odziņa laikam, kad atkal tā pietiks.

Gada beigas nāk ar savilktiem pirkstiem saujā, savelkot īpatno un ļoti noderīgo piecpirksti apaļā veselumā. Tur sasummējas viss: gan tas, kam vairs neatceros pieskārusies, gan tas, kas rūpīgi taustīts un iztīrīts, un paijāts. Ļoti nemierīgas naktis pirms svarīgiem notikumiem man

Kokteilis. Grāmatas decembrī un odziņa laikam, kad atkal tā pietiks.

Gada beigas nāk ar savilktiem pirkstiem saujā, savelkot īpatno un ļoti noderīgo piecpirksti apaļā veselumā. Tur sasummējas viss: gan tas, kam vairs neatceros pieskārusies, gan tas, kas rūpīgi taustīts un iztīrīts, un paijāts. Ļoti nemierīgas naktis pirms svarīgiem notikumiem man

Ritenis. Elizabete Strauta “Mani sauc Lūsija Bārtone”

Gada nogale esot īstais laiks, lai atbrīvotos no bailēm, bažām, šaubām, to dēļ nepadarītā, atmest senas un ne pārāk veiksmīgas izvēles, pielikt punktu sasāpējušam attiecībās… Visu vajagot atstāt Vecajam gadam. Tad man nāktos tur atstāt visu dzīvi… Šobrīd izlasītais nav

Ritenis. Elizabete Strauta “Mani sauc Lūsija Bārtone”

Gada nogale esot īstais laiks, lai atbrīvotos no bailēm, bažām, šaubām, to dēļ nepadarītā, atmest senas un ne pārāk veiksmīgas izvēles, pielikt punktu sasāpējušam attiecībās… Visu vajagot atstāt Vecajam gadam. Tad man nāktos tur atstāt visu dzīvi… Šobrīd izlasītais nav

Ko es iesaku?… Neiesacītā ietekme.

Ir interesanti, kā cita sacītais vai uzrakstītais, lai cik provokatīvs tas būtu, var ietekmēt paša domas. Blogu ierakstus lasu ar interesi un nereti aizraujos tā, ka jau pie simt pirmās vēlmes ko izlasīt pieplusoju vēl un vēl. Un ir arī

Ko es iesaku?… Neiesacītā ietekme.

Ir interesanti, kā cita sacītais vai uzrakstītais, lai cik provokatīvs tas būtu, var ietekmēt paša domas. Blogu ierakstus lasu ar interesi un nereti aizraujos tā, ka jau pie simt pirmās vēlmes ko izlasīt pieplusoju vēl un vēl. Un ir arī

Cilvēks cilvēkam. Par ko? Melānija Vanaga “Veļupes krastā”. Viesturs Kairišs “Melānijas hronika”

“Latvijā cilvēki nedrīkst teikt to, ko domā…,” saka Viesturs Kairišs, mākslas filmas “Melānijas hronika” režisors. Un viņš šķietami atkārto kādu frāzi, kas kalta un deldēta visā latvieša pastāvēšanas vēsturē. Latvietis ir zinājis, ka, ja viņš sacīs, ko domā, dosies grubuļainus

Cilvēks cilvēkam. Par ko? Melānija Vanaga “Veļupes krastā”. Viesturs Kairišs “Melānijas hronika”

“Latvijā cilvēki nedrīkst teikt to, ko domā…,” saka Viesturs Kairišs, mākslas filmas “Melānijas hronika” režisors. Un viņš šķietami atkārto kādu frāzi, kas kalta un deldēta visā latvieša pastāvēšanas vēsturē. Latvietis ir zinājis, ka, ja viņš sacīs, ko domā, dosies grubuļainus

Latviešu lasītāja veiksme. Entonijs Dors “Mums neredzamā gaisma”

Grāmatas par karu, protams, ir īpaša kategorija, tās lielākoties saistītas ar vēsturi, interpretāciju un parasti diezgan skaidru autora pozīciju. Daiļliteratūrā bieži šo tematiku atklāj ar klišeju palīdzību (īpaši, ja autors ir amerikānis), kas lasītājam liks gan pārdzīvot, gan raudāt, gan šausmināties.

Latviešu lasītāja veiksme. Entonijs Dors “Mums neredzamā gaisma”

Grāmatas par karu, protams, ir īpaša kategorija, tās lielākoties saistītas ar vēsturi, interpretāciju un parasti diezgan skaidru autora pozīciju. Daiļliteratūrā bieži šo tematiku atklāj ar klišeju palīdzību (īpaši, ja autors ir amerikānis), kas lasītājam liks gan pārdzīvot, gan raudāt, gan šausmināties.

(Ne)redzot (ne)redzēt. Žozē Saramago lasīšanas/ klausīšanās pieredze.

Žozē Saramago bija mans atklājums šajā stāstu krājumā. Stāsts par kentaura ciešanām lika man meklēt vēl (ne jau ciešanas, bet foršus, talantīgi uzrakstītus stāstus 🙂 ). Un atradu…Paradoksu pilnu distopiju, kas nenoliedzami ir realitātes alegorija. Redze un ar to saistītas

(Ne)redzot (ne)redzēt. Žozē Saramago lasīšanas/ klausīšanās pieredze.

Žozē Saramago bija mans atklājums šajā stāstu krājumā. Stāsts par kentaura ciešanām lika man meklēt vēl (ne jau ciešanas, bet foršus, talantīgi uzrakstītus stāstus 🙂 ). Un atradu…Paradoksu pilnu distopiju, kas nenoliedzami ir realitātes alegorija. Redze un ar to saistītas

Pieneņpūkas anatomija. Havjers Mariass “Iemīlēšanās”

Cilvēki esot dabas kronis. Tāds dižs un varens veidojums, kam raksturīgas dziņas un jūtas, kas lien visos caurumos un pāri žogiem. Un tas esot gan skaisti, gan postoši. Vienlaicīgi. Viena no manām vismīļākajām rotaļām bērnībā bija klasīšu lēkāšana. Viens, divi,

Pieneņpūkas anatomija. Havjers Mariass “Iemīlēšanās”

Cilvēki esot dabas kronis. Tāds dižs un varens veidojums, kam raksturīgas dziņas un jūtas, kas lien visos caurumos un pāri žogiem. Un tas esot gan skaisti, gan postoši. Vienlaicīgi. Viena no manām vismīļākajām rotaļām bērnībā bija klasīšu lēkāšana. Viens, divi,

“Art house” atvasara. Alesandro Bariko “Misters Gvins”.

Ja man būtu jāuzraksta 52 lietas, ko nekad vairs nedarīšu, es droši vien piebilstu – vismaz nākamās nedēļas laikā. Tādas apņēmības, kas turklāt saistītas ar tik daudziem atmetamajiem ieradumiem, prasmēm un ievagotām sliedēm, man noteikti nav. Un tomēr A. Bariko

“Art house” atvasara. Alesandro Bariko “Misters Gvins”.

Ja man būtu jāuzraksta 52 lietas, ko nekad vairs nedarīšu, es droši vien piebilstu – vismaz nākamās nedēļas laikā. Tādas apņēmības, kas turklāt saistītas ar tik daudziem atmetamajiem ieradumiem, prasmēm un ievagotām sliedēm, man noteikti nav. Un tomēr A. Bariko

Nenolaupītā pašcieņa. Lora Hillenbrenda “Nesalauztais”.

Šī ir īpaša diena, kas simbolizē ģimenisko attiecību nozīmi, kura piešķirama abiem vecākiem, ne tikai tradicionāli – māmiņai. Arī tēvam. Par Tēva diena tuvošanos liecina arī bloga statistika – šobrīd K.Vērdiņa “Tētis” tiek cilāts un appētīts, droši vien arī dāvanās

Nenolaupītā pašcieņa. Lora Hillenbrenda “Nesalauztais”.

Šī ir īpaša diena, kas simbolizē ģimenisko attiecību nozīmi, kura piešķirama abiem vecākiem, ne tikai tradicionāli – māmiņai. Arī tēvam. Par Tēva diena tuvošanos liecina arī bloga statistika – šobrīd K.Vērdiņa “Tētis” tiek cilāts un appētīts, droši vien arī dāvanās