Iesākumā bija… Dž. M. Kutzē “Jēzus bērnība”.
Nekādas čīkstēšanas par vasaras anti rekordiem… 🙂 Šodien spīd saule. Man viss patīk, baudu rītus un vakarus un dienās joprojām ceru uz elastīgākiem laika cikliem, tik ātri tie paskrien. Grāmatu daudz, bet pierakstītām domām ar grūtībām atrodu brīvbrīdi. Atrasto izmantoju
Iesākumā bija… Dž. M. Kutzē “Jēzus bērnība”.
Nekādas čīkstēšanas par vasaras anti rekordiem… 🙂 Šodien spīd saule. Man viss patīk, baudu rītus un vakarus un dienās joprojām ceru uz elastīgākiem laika cikliem, tik ātri tie paskrien. Grāmatu daudz, bet pierakstītām domām ar grūtībām atrodu brīvbrīdi. Atrasto izmantoju
Glābjošais skaistums. Donna Tartt “Goldfinch”
Šobrīd lasīšanas veldzei varu ļauties saujām. Citi žēlojas par vasaru, bet man patīk. Lietainajās dienās sakārtotais 2. stāva balkoniņš ļauj man baudīt rīta sauli un grāmatu nedaudz agrāk, kā tas būtu izdevies, esot lejas nojumē. Un šodien bija tik brīnišķīgs
Glābjošais skaistums. Donna Tartt “Goldfinch”
Šobrīd lasīšanas veldzei varu ļauties saujām. Citi žēlojas par vasaru, bet man patīk. Lietainajās dienās sakārtotais 2. stāva balkoniņš ļauj man baudīt rīta sauli un grāmatu nedaudz agrāk, kā tas būtu izdevies, esot lejas nojumē. Un šodien bija tik brīnišķīgs
Iebira bērzs un dzejoļi.
Ja gadalaiki būtu jāsalīdzina ar žanriem, tad rudenī es redzu visus drāmas savijumus, ziemā – romānus, vasarai piestāv īsā proza, bet pavasaris…pavasaris ir mana dzeja. Vakars, kad vīrs sauc smaržot ievas, rīti, kad mežs mostas kopā ar lakstīgalām un melns
Iebira bērzs un dzejoļi.
Ja gadalaiki būtu jāsalīdzina ar žanriem, tad rudenī es redzu visus drāmas savijumus, ziemā – romānus, vasarai piestāv īsā proza, bet pavasaris…pavasaris ir mana dzeja. Vakars, kad vīrs sauc smaržot ievas, rīti, kad mežs mostas kopā ar lakstīgalām un melns
Sapnis par Belovežas gāršu. Diana Ackerman “The Zookeeper’s Wife”
Kā man garšo grāmata + filma kombinācija! Un tieši šādā secībā. Tad es varu visu iztēlē vizualizēto salīdzināt, pārāk nesabēdāties, ja filmā redzētais nepatīk, jo galu galā esmu izlasījusi grāmatu un līdz ar to baudu dažādas priekšrocības. 🙂 Ja nu
Sapnis par Belovežas gāršu. Diana Ackerman “The Zookeeper’s Wife”
Kā man garšo grāmata + filma kombinācija! Un tieši šādā secībā. Tad es varu visu iztēlē vizualizēto salīdzināt, pārāk nesabēdāties, ja filmā redzētais nepatīk, jo galu galā esmu izlasījusi grāmatu un līdz ar to baudu dažādas priekšrocības. 🙂 Ja nu
Starplaiks.
Tas ir tas laiks starp dzimšanu un nāvi. Mūžs. 3 grāmatas par tā apziņu, baudīšanu un paradoksiem. Sākšu ar atmiņām. To izmantošana dzīves laikā ir īpaša izdzīvošanas stratēģija. Traumatiskākās, protams, pamaina virzienus un nekur nepazūd, bet ir liela daļa piedzīvotā,
Starplaiks.
Tas ir tas laiks starp dzimšanu un nāvi. Mūžs. 3 grāmatas par tā apziņu, baudīšanu un paradoksiem. Sākšu ar atmiņām. To izmantošana dzīves laikā ir īpaša izdzīvošanas stratēģija. Traumatiskākās, protams, pamaina virzienus un nekur nepazūd, bet ir liela daļa piedzīvotā,
Līmeņi un paradoksi. Kāda leģenda un Murakami.
Ja nu reiz man ir viens sens sapnis, tad tas ir par Japānu. Tik ļoti citāda ir tās kultūra, varas sistēma, harmonijas un savdabīgas nosacījumu sistēmas mijiedarbība, ilgdzīvošanas fenomens, haiku, kendo, origami, suši, tēja, teātris, saplūšana ar dabu utt. Lakonisms
Līmeņi un paradoksi. Kāda leģenda un Murakami.
Ja nu reiz man ir viens sens sapnis, tad tas ir par Japānu. Tik ļoti citāda ir tās kultūra, varas sistēma, harmonijas un savdabīgas nosacījumu sistēmas mijiedarbība, ilgdzīvošanas fenomens, haiku, kendo, origami, suši, tēja, teātris, saplūšana ar dabu utt. Lakonisms
Skorpiona žēlsirdība. Dženifera Klementa “Lūgšanas par nolaupītajām”
Esmu nolēmusi, ka mājās man arī ir gana laba izstāde, spēj tik visu izlasīt 🙂 (kaut patiesībā iemesls tik ļoti kārotās pastaigas nemērošanai pa halli ir gluži prozaisks un šajā ziemas mēnesī tipisks – neesmu formā un ciešu horizontālas iesnas
Skorpiona žēlsirdība. Dženifera Klementa “Lūgšanas par nolaupītajām”
Esmu nolēmusi, ka mājās man arī ir gana laba izstāde, spēj tik visu izlasīt 🙂 (kaut patiesībā iemesls tik ļoti kārotās pastaigas nemērošanai pa halli ir gluži prozaisks un šajā ziemas mēnesī tipisks – neesmu formā un ciešu horizontālas iesnas
Viņš ies pa ceļiem. Un lasīs dzeju.. Ričards Flanagans “Šaurais ceļš uz dziļajiem ziemeļiem”
Dzīve ir gājums, īsts mīnu lauks patiesībā – paredzamības maz, prāts izkaujas ar jūtām, līdz secini, ka tas, ko jūti, arī ir īstais virzītājspēks. Daudz skaistuma un sāpju, cīņu. Un tomēr diezgan lineārs un likumsakarīgs gājums, kurā lēcienus laikā spējam
Viņš ies pa ceļiem. Un lasīs dzeju.. Ričards Flanagans “Šaurais ceļš uz dziļajiem ziemeļiem”
Dzīve ir gājums, īsts mīnu lauks patiesībā – paredzamības maz, prāts izkaujas ar jūtām, līdz secini, ka tas, ko jūti, arī ir īstais virzītājspēks. Daudz skaistuma un sāpju, cīņu. Un tomēr diezgan lineārs un likumsakarīgs gājums, kurā lēcienus laikā spējam
Dāvana. Plūdos norautie jumti. Valoda janvārī.
Tas ir neierasts un pat man negaidīts laiks, kad noskatos filmu “Arrival”, un šī negaidītība ir mani samulsinājusi (piebildīšu, ka filma ir lieliska, lieliska!). Valoda ir dāvana vai ierocis? Vai tad, ja jums būtu iespēja ieraudzīt savu dzīvi no sākuma
Dāvana. Plūdos norautie jumti. Valoda janvārī.
Tas ir neierasts un pat man negaidīts laiks, kad noskatos filmu “Arrival”, un šī negaidītība ir mani samulsinājusi (piebildīšu, ka filma ir lieliska, lieliska!). Valoda ir dāvana vai ierocis? Vai tad, ja jums būtu iespēja ieraudzīt savu dzīvi no sākuma
Negaidītas atbildes. Janvāra iespaidi.
Janvāris ir straujš un cerību pilns. Priecājos par ikvienu gaismas brīdi, kurš nu jau sastopams arī laikā ap četriem pēcpusdienā, par gleznainajiem laika apstākļiem, par emocionālajiem iespaidiem. Par dažiem šoreiz… Gads aizsācies ar turpinājumu. Janas Vagneres “Vongezerā” aprakstītā straujā notikumu attīstība
Negaidītas atbildes. Janvāra iespaidi.
Janvāris ir straujš un cerību pilns. Priecājos par ikvienu gaismas brīdi, kurš nu jau sastopams arī laikā ap četriem pēcpusdienā, par gleznainajiem laika apstākļiem, par emocionālajiem iespaidiem. Par dažiem šoreiz… Gads aizsācies ar turpinājumu. Janas Vagneres “Vongezerā” aprakstītā straujā notikumu attīstība
Kokteilis. Grāmatas decembrī un odziņa laikam, kad atkal tā pietiks.
Gada beigas nāk ar savilktiem pirkstiem saujā, savelkot īpatno un ļoti noderīgo piecpirksti apaļā veselumā. Tur sasummējas viss: gan tas, kam vairs neatceros pieskārusies, gan tas, kas rūpīgi taustīts un iztīrīts, un paijāts. Ļoti nemierīgas naktis pirms svarīgiem notikumiem man
Kokteilis. Grāmatas decembrī un odziņa laikam, kad atkal tā pietiks.
Gada beigas nāk ar savilktiem pirkstiem saujā, savelkot īpatno un ļoti noderīgo piecpirksti apaļā veselumā. Tur sasummējas viss: gan tas, kam vairs neatceros pieskārusies, gan tas, kas rūpīgi taustīts un iztīrīts, un paijāts. Ļoti nemierīgas naktis pirms svarīgiem notikumiem man
Ritenis. Elizabete Strauta “Mani sauc Lūsija Bārtone”
Gada nogale esot īstais laiks, lai atbrīvotos no bailēm, bažām, šaubām, to dēļ nepadarītā, atmest senas un ne pārāk veiksmīgas izvēles, pielikt punktu sasāpējušam attiecībās… Visu vajagot atstāt Vecajam gadam. Tad man nāktos tur atstāt visu dzīvi… Šobrīd izlasītais nav
Ritenis. Elizabete Strauta “Mani sauc Lūsija Bārtone”
Gada nogale esot īstais laiks, lai atbrīvotos no bailēm, bažām, šaubām, to dēļ nepadarītā, atmest senas un ne pārāk veiksmīgas izvēles, pielikt punktu sasāpējušam attiecībās… Visu vajagot atstāt Vecajam gadam. Tad man nāktos tur atstāt visu dzīvi… Šobrīd izlasītais nav
Ko es iesaku?… Neiesacītā ietekme.
Ir interesanti, kā cita sacītais vai uzrakstītais, lai cik provokatīvs tas būtu, var ietekmēt paša domas. Blogu ierakstus lasu ar interesi un nereti aizraujos tā, ka jau pie simt pirmās vēlmes ko izlasīt pieplusoju vēl un vēl. Un ir arī
Ko es iesaku?… Neiesacītā ietekme.
Ir interesanti, kā cita sacītais vai uzrakstītais, lai cik provokatīvs tas būtu, var ietekmēt paša domas. Blogu ierakstus lasu ar interesi un nereti aizraujos tā, ka jau pie simt pirmās vēlmes ko izlasīt pieplusoju vēl un vēl. Un ir arī
Cilvēks cilvēkam. Par ko? Melānija Vanaga “Veļupes krastā”. Viesturs Kairišs “Melānijas hronika”
“Latvijā cilvēki nedrīkst teikt to, ko domā…,” saka Viesturs Kairišs, mākslas filmas “Melānijas hronika” režisors. Un viņš šķietami atkārto kādu frāzi, kas kalta un deldēta visā latvieša pastāvēšanas vēsturē. Latvietis ir zinājis, ka, ja viņš sacīs, ko domā, dosies grubuļainus
Cilvēks cilvēkam. Par ko? Melānija Vanaga “Veļupes krastā”. Viesturs Kairišs “Melānijas hronika”
“Latvijā cilvēki nedrīkst teikt to, ko domā…,” saka Viesturs Kairišs, mākslas filmas “Melānijas hronika” režisors. Un viņš šķietami atkārto kādu frāzi, kas kalta un deldēta visā latvieša pastāvēšanas vēsturē. Latvietis ir zinājis, ka, ja viņš sacīs, ko domā, dosies grubuļainus
Latviešu lasītāja veiksme. Entonijs Dors “Mums neredzamā gaisma”
Grāmatas par karu, protams, ir īpaša kategorija, tās lielākoties saistītas ar vēsturi, interpretāciju un parasti diezgan skaidru autora pozīciju. Daiļliteratūrā bieži šo tematiku atklāj ar klišeju palīdzību (īpaši, ja autors ir amerikānis), kas lasītājam liks gan pārdzīvot, gan raudāt, gan šausmināties.
Latviešu lasītāja veiksme. Entonijs Dors “Mums neredzamā gaisma”
Grāmatas par karu, protams, ir īpaša kategorija, tās lielākoties saistītas ar vēsturi, interpretāciju un parasti diezgan skaidru autora pozīciju. Daiļliteratūrā bieži šo tematiku atklāj ar klišeju palīdzību (īpaši, ja autors ir amerikānis), kas lasītājam liks gan pārdzīvot, gan raudāt, gan šausmināties.
