Laiks kā smiltis
Ir gājis secen ilgi gaidīts brauciens uz Portugāli, tā vietā ķēru mirkļus neaizmirstamās Latvijas vietās – kolosālajā Bernātu Chillin, Jūrkalnes stāvkrastā, Odzienas muižā, Kokneses pilsdrupās. Un visiem braucienu šķīvīšiem piepulcējies arī Vecpiebalgas apgleznotais porcelāns Vilipsona izpildījumā. Nav ne vainas. 🙂
Laiks kā smiltis
Ir gājis secen ilgi gaidīts brauciens uz Portugāli, tā vietā ķēru mirkļus neaizmirstamās Latvijas vietās – kolosālajā Bernātu Chillin, Jūrkalnes stāvkrastā, Odzienas muižā, Kokneses pilsdrupās. Un visiem braucienu šķīvīšiem piepulcējies arī Vecpiebalgas apgleznotais porcelāns Vilipsona izpildījumā. Nav ne vainas. 🙂
Aiz kokiem ir mežs
Laika izjūta ir maģiska. Tā var likt pazust veselām dienām (kur aiztecēja pirmais pusgads šajā ieceru pilnajā 2020.?), tā palēnina dzīves uztveres tempus. Reizēm aizkavējos mirkļa tvērumā, un emocijas, kas saistītas ar kādu dzīves notikumu, atklājas vēlāk. Šorīt, kad pabeidzu
Aiz kokiem ir mežs
Laika izjūta ir maģiska. Tā var likt pazust veselām dienām (kur aiztecēja pirmais pusgads šajā ieceru pilnajā 2020.?), tā palēnina dzīves uztveres tempus. Reizēm aizkavējos mirkļa tvērumā, un emocijas, kas saistītas ar kādu dzīves notikumu, atklājas vēlāk. Šorīt, kad pabeidzu
Aprīlī nav kā līdz šim.
Ja, kā uzsver “Devs” radītāji, viss ir iepriekš nosacīts, tad nav īsti vērts rušināties iemeslos. Kāpēc pēc tam, kad neieteicu lasīt “Vongezeru”, devos lasīt “Vienpadsmito staciju” un grāmatu par Musu Dagu? Kāpēc skatījos ”Years and Years” un, gluži vai pakļaujoties
Aprīlī nav kā līdz šim.
Ja, kā uzsver “Devs” radītāji, viss ir iepriekš nosacīts, tad nav īsti vērts rušināties iemeslos. Kāpēc pēc tam, kad neieteicu lasīt “Vongezeru”, devos lasīt “Vienpadsmito staciju” un grāmatu par Musu Dagu? Kāpēc skatījos ”Years and Years” un, gluži vai pakļaujoties
Visam savs laiks. Kopā būšanai un vienatnei
Dzīve ir pārbaudījumu pilna. Un diezin vai mēs varam sagatavoties mīļa cilvēka negaidītai aiziešanai vai vīrusam, kas sērdzīgi līp un neatstājas. Diezin vai mēs zinām, kā tieši spējam izturēt to, kas negaidīti uzbrūk. Taču esmu pārliecināta, ka cilvēka dzīvotgriba ir
Visam savs laiks. Kopā būšanai un vienatnei
Dzīve ir pārbaudījumu pilna. Un diezin vai mēs varam sagatavoties mīļa cilvēka negaidītai aiziešanai vai vīrusam, kas sērdzīgi līp un neatstājas. Diezin vai mēs zinām, kā tieši spējam izturēt to, kas negaidīti uzbrūk. Taču esmu pārliecināta, ka cilvēka dzīvotgriba ir
Tandēmi. Janvāris.
Mans prāts gandrīz nekad nav brīvs. Esmu modusies naktī un jutusi, ar kādu intensitāti domas sāk ritināt pavedienus, cēlusies un pierakstījusi idejas, kas noderēs. Tādēļ apzināti izvirzu sev mērķi jaunajam gadam – vismaz izmēģināt meditācijas procesu… Pierakstītus mērķus esot vieglāk
Tandēmi. Janvāris.
Mans prāts gandrīz nekad nav brīvs. Esmu modusies naktī un jutusi, ar kādu intensitāti domas sāk ritināt pavedienus, cēlusies un pierakstījusi idejas, kas noderēs. Tādēļ apzināti izvirzu sev mērķi jaunajam gadam – vismaz izmēģināt meditācijas procesu… Pierakstītus mērķus esot vieglāk
Decembris. Steigas korekcijas
Decembris katru gadu izvēršas tāds, kādu es to negribētu piedzīvot. Līdz – Ziemassvētku skrējiens kausē tā, ka, šķiet, pašā svētku vakarā varētu līgani izkust kādā nemanāmā peļķītē. Draudzenes dāvana ar moto “Mieru, tikai mieru”, vēlējumi a la “atpūties!” jau liecina
Decembris. Steigas korekcijas
Decembris katru gadu izvēršas tāds, kādu es to negribētu piedzīvot. Līdz – Ziemassvētku skrējiens kausē tā, ka, šķiet, pašā svētku vakarā varētu līgani izkust kādā nemanāmā peļķītē. Draudzenes dāvana ar moto “Mieru, tikai mieru”, vēlējumi a la “atpūties!” jau liecina
Latvija – nākamais līmenis. Dvēseļu putenis. Jette Užāne. Alvis Hermanis
Es ļoti gribētu pateikt ko īpašu par filmu “Dvēseļu putenis” (režisors Dz. Dreibergs). Man nesanāks… Tik ļoti dziļi iekšējs ir pārdzīvojums, ka tas aprakās visas filmas laikā ar lielumlieliem slāņiem, sakot – ja es nākšu ārā, manis būs par daudz.
Latvija – nākamais līmenis. Dvēseļu putenis. Jette Užāne. Alvis Hermanis
Es ļoti gribētu pateikt ko īpašu par filmu “Dvēseļu putenis” (režisors Dz. Dreibergs). Man nesanāks… Tik ļoti dziļi iekšējs ir pārdzīvojums, ka tas aprakās visas filmas laikā ar lielumlieliem slāņiem, sakot – ja es nākšu ārā, manis būs par daudz.
Septembra iespaidi. Lasīts un skatīts
Izlasītā ir sakrājies vairāk nekā spēju aprakstīt. Centīšos panākt pati sevi, ņemot vērā to, ka vairums no izlasītajām grāmatām ir tiešām lieliskas, un viena atkal izvirzījusies gada virsotnē. Nezinu, vai kādreiz esat izjutuši autora un viņa grāmatu nokāpšanu (noripošanu, nogāšanos
Septembra iespaidi. Lasīts un skatīts
Izlasītā ir sakrājies vairāk nekā spēju aprakstīt. Centīšos panākt pati sevi, ņemot vērā to, ka vairums no izlasītajām grāmatām ir tiešām lieliskas, un viena atkal izvirzījusies gada virsotnē. Nezinu, vai kādreiz esat izjutuši autora un viņa grāmatu nokāpšanu (noripošanu, nogāšanos
Laiks netek atpakaļ. Saša Stanišičs “Kā zaldāts labo gramofonu”
Kā uzrakstīt par banālo un traģisko. Var tieši tā – banāli un traģiski. Var – pavisam negaidīti citādi. Sašas Stanišiča “Kā zaldāts labo gramofonu” varētu uzskatīt par autobiogrāfisku darbu, jo arī pats autors ir Vācijā dzīvojošs emigrants, kas bēdzis no
Laiks netek atpakaļ. Saša Stanišičs “Kā zaldāts labo gramofonu”
Kā uzrakstīt par banālo un traģisko. Var tieši tā – banāli un traģiski. Var – pavisam negaidīti citādi. Sašas Stanišiča “Kā zaldāts labo gramofonu” varētu uzskatīt par autobiogrāfisku darbu, jo arī pats autors ir Vācijā dzīvojošs emigrants, kas bēdzis no
Kas var spēku izskaitīt? Rīta Jalonena “Skaidrums”
Par ko gan vēl nav uzrakstīta kāda grāmata? Ar ko šodienas lasītāju var pārsteigt? Ar trilleri, kurā ir neparedzami sižeta pavērsieni, kādu alternatīvu vēsturi vai nākotnes apokaliptisku vīziju, grāmatu – kalambūru? Lai grāmata mani pārsteigtu vai vismaz radītu patiesu baudījumu,
Kas var spēku izskaitīt? Rīta Jalonena “Skaidrums”
Par ko gan vēl nav uzrakstīta kāda grāmata? Ar ko šodienas lasītāju var pārsteigt? Ar trilleri, kurā ir neparedzami sižeta pavērsieni, kādu alternatīvu vēsturi vai nākotnes apokaliptisku vīziju, grāmatu – kalambūru? Lai grāmata mani pārsteigtu vai vismaz radītu patiesu baudījumu,
Mīļais jūlijs. Nevasarīgs tāds… Pusē
Cilvēkam ir jāatrod veids, kā sastapties ar asu un skaidru izjūtu, kas atbrīvo. Es nedomāju hobijus vai haotiskus, īslaicīgus mierinājuma veidus, bet apzinātu savu veseluma līmi. Tādu, kas ļauj līmēt (un salīmēt) ik dienu mērķtiecīgi brucināto. Skaidruma izjūtai būtu jābūt
Mīļais jūlijs. Nevasarīgs tāds… Pusē
Cilvēkam ir jāatrod veids, kā sastapties ar asu un skaidru izjūtu, kas atbrīvo. Es nedomāju hobijus vai haotiskus, īslaicīgus mierinājuma veidus, bet apzinātu savu veseluma līmi. Tādu, kas ļauj līmēt (un salīmēt) ik dienu mērķtiecīgi brucināto. Skaidruma izjūtai būtu jābūt
Tīrības cena. Normans Olers “Totālais skurbums: Narkotikas Trešajā Reihā”
Man ir skaidri saprotami iemesli, kādēļ manā grāmatu plauktā līdz šim nav bijusi atrodama grāmata ar Hitlera foto uz vāka. Šobrīd, atsaucoties izdevniecības “Helios Kirjastus” piedāvājumam, tāda ir iekārtojusies, gan bez vāka demonstrācijas… Kādēļ šodien būtu jāizdod grāmata, kas vēlreiz
Tīrības cena. Normans Olers “Totālais skurbums: Narkotikas Trešajā Reihā”
Man ir skaidri saprotami iemesli, kādēļ manā grāmatu plauktā līdz šim nav bijusi atrodama grāmata ar Hitlera foto uz vāka. Šobrīd, atsaucoties izdevniecības “Helios Kirjastus” piedāvājumam, tāda ir iekārtojusies, gan bez vāka demonstrācijas… Kādēļ šodien būtu jāizdod grāmata, kas vēlreiz
„ Kāds no mūsu daudzajiem lokiem..” Maijs
Ķecerīga doma par to, ka dzīve ir viens no pazemes lokiem, iedzīvojās manī gan maija lasāmlaikā, gan zirgu (lasi – cilvēku) nodzīšanas tradīcijās. Nošauta vēl neesmu, un lasīšanas kāre arī nav mazinājusies, tikai stingrā gumijā nospriegoto dienu varētu paplest par
„ Kāds no mūsu daudzajiem lokiem..” Maijs
Ķecerīga doma par to, ka dzīve ir viens no pazemes lokiem, iedzīvojās manī gan maija lasāmlaikā, gan zirgu (lasi – cilvēku) nodzīšanas tradīcijās. Nošauta vēl neesmu, un lasīšanas kāre arī nav mazinājusies, tikai stingrā gumijā nospriegoto dienu varētu paplest par
Lorina Grofa “Gaisma un niknums” Un uzvarētājs ir…
Rīb pērkons. Un rīt es varēšu gulēt uz zemes. Tā cīnīšos ar pavasara nemieriem un atdošu zemei savu izdegumu. Gaisma un niknums ir sinhroni. To rāda pati daba rībot un zibsnījot. Ir negaidīts troksnis un pēkšņa gaisma. Lorinas Grofas „Gaisma
Lorina Grofa “Gaisma un niknums” Un uzvarētājs ir…
Rīb pērkons. Un rīt es varēšu gulēt uz zemes. Tā cīnīšos ar pavasara nemieriem un atdošu zemei savu izdegumu. Gaisma un niknums ir sinhroni. To rāda pati daba rībot un zibsnījot. Ir negaidīts troksnis un pēkšņa gaisma. Lorinas Grofas „Gaisma
Padomā pirms lasīšanas… Markesa ietekme
Tik maz brīvbrīžu, ka katra iegūtā minūte, kuru paspēju veltīt grāmatai, ir nelielu svinību cienīga. Šoreiz izlasīto dalīšu tematiskās daļās. Pirmajā par 2 grāmatām, kuras nav izvēlētas ar nolūku un kuras abas ir saistītas ar G.G. Markesu…, un kuras nevaru
Padomā pirms lasīšanas… Markesa ietekme
Tik maz brīvbrīžu, ka katra iegūtā minūte, kuru paspēju veltīt grāmatai, ir nelielu svinību cienīga. Šoreiz izlasīto dalīšu tematiskās daļās. Pirmajā par 2 grāmatām, kuras nav izvēlētas ar nolūku un kuras abas ir saistītas ar G.G. Markesu…, un kuras nevaru
