“Art house” atvasara. Alesandro Bariko “Misters Gvins”.
Ja man būtu jāuzraksta 52 lietas, ko nekad vairs nedarīšu, es droši vien piebilstu – vismaz nākamās nedēļas laikā. Tādas apņēmības, kas turklāt saistītas ar tik daudziem atmetamajiem ieradumiem, prasmēm un ievagotām sliedēm, man noteikti nav. Un tomēr A. Bariko
“Art house” atvasara. Alesandro Bariko “Misters Gvins”.
Ja man būtu jāuzraksta 52 lietas, ko nekad vairs nedarīšu, es droši vien piebilstu – vismaz nākamās nedēļas laikā. Tādas apņēmības, kas turklāt saistītas ar tik daudziem atmetamajiem ieradumiem, prasmēm un ievagotām sliedēm, man noteikti nav. Un tomēr A. Bariko
Nenolaupītā pašcieņa. Lora Hillenbrenda “Nesalauztais”.
Šī ir īpaša diena, kas simbolizē ģimenisko attiecību nozīmi, kura piešķirama abiem vecākiem, ne tikai tradicionāli – māmiņai. Arī tēvam. Par Tēva diena tuvošanos liecina arī bloga statistika – šobrīd K.Vērdiņa “Tētis” tiek cilāts un appētīts, droši vien arī dāvanās
Nenolaupītā pašcieņa. Lora Hillenbrenda “Nesalauztais”.
Šī ir īpaša diena, kas simbolizē ģimenisko attiecību nozīmi, kura piešķirama abiem vecākiem, ne tikai tradicionāli – māmiņai. Arī tēvam. Par Tēva diena tuvošanos liecina arī bloga statistika – šobrīd K.Vērdiņa “Tētis” tiek cilāts un appētīts, droši vien arī dāvanās
Apmaldīšanās džungļos. Džozefs Konrāds “Almajera muļķība”
2015. gada nogalē materializējas kāda ideja – man šķiet, šis fakts vienmēr ir apbrīnas vērts. Tiek dibināta izdevniecība “Burtlicis Burkšķis” (otrs vārds nosaukumā ir mulsinošs, bet tam acīmredzot ir kāda personiska nozīme…), kuras mērķis ir izdot latviešu valodā tulkotu līdz
Apmaldīšanās džungļos. Džozefs Konrāds “Almajera muļķība”
2015. gada nogalē materializējas kāda ideja – man šķiet, šis fakts vienmēr ir apbrīnas vērts. Tiek dibināta izdevniecība “Burtlicis Burkšķis” (otrs vārds nosaukumā ir mulsinošs, bet tam acīmredzot ir kāda personiska nozīme…), kuras mērķis ir izdot latviešu valodā tulkotu līdz
Sadursme. Terēze Anna Faulere “Zelda. Romāns par Zeldu Ficdžeraldu”
Tā nu mēs cīnāmies uz priekšu, laivas pret straumi, un tiekam bez mitas atgriezti pagātnē.. (F. S. Ficdžeralds “Lieliskais Getsbijs”.) Frānsisa Skota un Zeldas Ficdžeraldu tēli nenoliedzami ir laikmeta (džeza, zelta… sauciet, kā vēlaties) vieni no spilgtākajiem raksturotājiem. Ņemot vērā
Sadursme. Terēze Anna Faulere “Zelda. Romāns par Zeldu Ficdžeraldu”
Tā nu mēs cīnāmies uz priekšu, laivas pret straumi, un tiekam bez mitas atgriezti pagātnē.. (F. S. Ficdžeralds “Lieliskais Getsbijs”.) Frānsisa Skota un Zeldas Ficdžeraldu tēli nenoliedzami ir laikmeta (džeza, zelta… sauciet, kā vēlaties) vieni no spilgtākajiem raksturotājiem. Ņemot vērā
Maņu maiņa. Māris Bērziņš “Svina garša”
Ir grāmatas, kuru raisītās pārdomas pēc to izlasīšanas, ir gandrīz vēl viena grāmata. M. Bērziņa “Svina garša” kādu laiku ir nogulsnējusies, bet prātu neatstāj un patiesi maina maņu asumu. Jo īpaši šodien varētu teikt, ka grāmata gluži pravietiski klauvē pie
Maņu maiņa. Māris Bērziņš “Svina garša”
Ir grāmatas, kuru raisītās pārdomas pēc to izlasīšanas, ir gandrīz vēl viena grāmata. M. Bērziņa “Svina garša” kādu laiku ir nogulsnējusies, bet prātu neatstāj un patiesi maina maņu asumu. Jo īpaši šodien varētu teikt, ka grāmata gluži pravietiski klauvē pie
Tētis un bērns, un visi citi. Kārlis Vērdiņš “Tētis”
Bērni un dzejoļi ir īpašs stāsts. Mazs bērns kā sūklītis ir gatavs ātri, intensīvi un, pats galvenais, ar milzu prieku ņemt pretī visu piedāvāto. Folkloras nodarbības (iedomājieties pusaudzi, kurš ar to patiesi aizraujas… Ir jau, un gana daudz, tie, kas
Tētis un bērns, un visi citi. Kārlis Vērdiņš “Tētis”
Bērni un dzejoļi ir īpašs stāsts. Mazs bērns kā sūklītis ir gatavs ātri, intensīvi un, pats galvenais, ar milzu prieku ņemt pretī visu piedāvāto. Folkloras nodarbības (iedomājieties pusaudzi, kurš ar to patiesi aizraujas… Ir jau, un gana daudz, tie, kas
Viens, divi, trīs… Tu vari arī nebūt brīvs. Drīz. Lato Lapsa “Zem Muhameda bārdas”
Mani vienmēr ir pārsteidzis tas, kā cilvēki pakļaujas no pirksta izzīstajam, kaut kur dzirdētam, rakstītam, cik spēcīga loma faktu interpretācijā ir baram un zombētām rīcībām. Un runa, protams, nav tikai par reliģiju un fanātismu, bet arī par gluži mūsdienīgām, ašām un
Viens, divi, trīs… Tu vari arī nebūt brīvs. Drīz. Lato Lapsa “Zem Muhameda bārdas”
Mani vienmēr ir pārsteidzis tas, kā cilvēki pakļaujas no pirksta izzīstajam, kaut kur dzirdētam, rakstītam, cik spēcīga loma faktu interpretācijā ir baram un zombētām rīcībām. Un runa, protams, nav tikai par reliģiju un fanātismu, bet arī par gluži mūsdienīgām, ašām un
Otrā. Kalnā kāpšanas kaifs. Džeks Keruaks “Dharmas blandoņas”
Iekšēja enerģija ir milzīgs resurss. Bez tās faktiski dzīves garšas nav izjūtamas. Tomēr to uzkrāt un saglabāt iemācīties ir gluži kā bišu dzīvi iepazīt – savi cikli, savas bagātības, zagļi, ienaidnieki un neatminamas mīklas. Mani pašu ļoti glābj optimisms un
Otrā. Kalnā kāpšanas kaifs. Džeks Keruaks “Dharmas blandoņas”
Iekšēja enerģija ir milzīgs resurss. Bez tās faktiski dzīves garšas nav izjūtamas. Tomēr to uzkrāt un saglabāt iemācīties ir gluži kā bišu dzīvi iepazīt – savi cikli, savas bagātības, zagļi, ienaidnieki un neatminamas mīklas. Mani pašu ļoti glābj optimisms un
Robežas. Trīs grāmatas. Pirmā.
Vasara ir brīnišķīga. Smaržo ilgāk, redzi vairāk, elpo dziļāk. Lasi vieglāk. Tāpēc arī izvēlējos ko senāk neizlasītu – kā vēstīja ieteikums, “tas ir brīvības pačamdīšanai īstais lasāmgabals”. Ķēros klāt un, košļājot smilgas kātu, ieplūdu, tā teikt, gan nostalģiskās noskaņās, gan pamanījos atvērt
Robežas. Trīs grāmatas. Pirmā.
Vasara ir brīnišķīga. Smaržo ilgāk, redzi vairāk, elpo dziļāk. Lasi vieglāk. Tāpēc arī izvēlējos ko senāk neizlasītu – kā vēstīja ieteikums, “tas ir brīvības pačamdīšanai īstais lasāmgabals”. Ķēros klāt un, košļājot smilgas kātu, ieplūdu, tā teikt, gan nostalģiskās noskaņās, gan pamanījos atvērt
Vai piepildīt tukšumu ir bezcerīgi? Richard Yates “Revolutionary Road”
Grāmatas ar dzīviem tēliem, kas gluži nemanāmi saaug ar lasītāju, ir brīnišķīgas. Izcili veidoti varoņi, kas nav plakani, ir mainīgi, un katra viņu rīcība ir pamatota personiskajā savdabībā. Frenks un Eiprila Vīleri ir jauks kādas piepilsētas pāris, kas kaut kad
Vai piepildīt tukšumu ir bezcerīgi? Richard Yates “Revolutionary Road”
Grāmatas ar dzīviem tēliem, kas gluži nemanāmi saaug ar lasītāju, ir brīnišķīgas. Izcili veidoti varoņi, kas nav plakani, ir mainīgi, un katra viņu rīcība ir pamatota personiskajā savdabībā. Frenks un Eiprila Vīleri ir jauks kādas piepilsētas pāris, kas kaut kad
Akmens un pilieni.Džons Viljamss “Stouners”
Šo grāmatu es taupīju. Alkaini iegādājos un vēroju. Es zināju, par ko tā ir. Nē, nevis anotācijā izstāstītais, nevis dzirdētais, lasītais par un ap man to pateica… Es zināju, kas ir šī grāmata, un, to izlasot, es visas garšas un
Akmens un pilieni.Džons Viljamss “Stouners”
Šo grāmatu es taupīju. Alkaini iegādājos un vēroju. Es zināju, par ko tā ir. Nē, nevis anotācijā izstāstītais, nevis dzirdētais, lasītais par un ap man to pateica… Es zināju, kas ir šī grāmata, un, to izlasot, es visas garšas un
Košļene un ilglaicīga dziedināšana. Divi grāmatplaukti.
Grāmatas ļoti veiksmīgi iekļaujas kategorijās. Visdažādākajās. Atliek tikai sakārtot plauktiņus, un veidojas atbilstošais, piemēram, klasiskai, mūsdienu prozai, dokumentālajai, vēsturiskajai literatūrai utt. Šoreiz vienā ierakstā atļaušos papildināt divus plauktus, no kuriem viens gan būtu likvidējams vai arī to varētu nosaukt „Atdodamās
Košļene un ilglaicīga dziedināšana. Divi grāmatplaukti.
Grāmatas ļoti veiksmīgi iekļaujas kategorijās. Visdažādākajās. Atliek tikai sakārtot plauktiņus, un veidojas atbilstošais, piemēram, klasiskai, mūsdienu prozai, dokumentālajai, vēsturiskajai literatūrai utt. Šoreiz vienā ierakstā atļaušos papildināt divus plauktus, no kuriem viens gan būtu likvidējams vai arī to varētu nosaukt „Atdodamās
Bauda vai nožēla? Florians Zellers „Bauda”
Baudai ir milzīga nozīme, un, šķiet, pārlieku teoretizēt par šo jēdzienu nebūtu nekādas vajadzības. Turklāt ar baudu ir tāpat kā ar gaumi – strīdēties bezjēdzīgi. Kāds pat ir veicis ko līdzīgu klasifikācijai, runājot par ēšanas, lasīšanas, seksuālo baudu… Tomēr jāatzīst,
Bauda vai nožēla? Florians Zellers „Bauda”
Baudai ir milzīga nozīme, un, šķiet, pārlieku teoretizēt par šo jēdzienu nebūtu nekādas vajadzības. Turklāt ar baudu ir tāpat kā ar gaumi – strīdēties bezjēdzīgi. Kāds pat ir veicis ko līdzīgu klasifikācijai, runājot par ēšanas, lasīšanas, seksuālo baudu… Tomēr jāatzīst,
Likteņu kolekcionārs. Burkhards Špinnens “Caharijs Kacs”
Kas Tu esi? Tu zini? Kas Tu biji vakar? Kas Tu būsi pēc trim dienām? Tu zini? Labi, stingri ņemot, melots tiek katrā stāstā. Galu galā autoram kādā brīdī kļūst skaidrs, kā viss beigsies. Taču to viņš neizpauž līdz pēdējam.
Likteņu kolekcionārs. Burkhards Špinnens “Caharijs Kacs”
Kas Tu esi? Tu zini? Kas Tu biji vakar? Kas Tu būsi pēc trim dienām? Tu zini? Labi, stingri ņemot, melots tiek katrā stāstā. Galu galā autoram kādā brīdī kļūst skaidrs, kā viss beigsies. Taču to viņš neizpauž līdz pēdējam.
Grāmata un pavasaris.
Šķiet, pavasaris ir atmošanās laiks ne tikai dabā. Arī mēs, kas esam vispretrunīgāk vērtējamie dabas produkti, mostamies un kārpāmies. Nemaz tik viegli nav, ne par velti tieši pavasarī cilvēks mokās ar nomāktību, iesnām, klepu un šķietami nepārejošu miega badu. Viss,
Grāmata un pavasaris.
Šķiet, pavasaris ir atmošanās laiks ne tikai dabā. Arī mēs, kas esam vispretrunīgāk vērtējamie dabas produkti, mostamies un kārpāmies. Nemaz tik viegli nav, ne par velti tieši pavasarī cilvēks mokās ar nomāktību, iesnām, klepu un šķietami nepārejošu miega badu. Viss,
